Kūtī Vidzemes pusē atrasts Rozentāla mākslas darbs
Sestdien, 21. decembrī, plkst. 14.00 Cesvaines pilī notiks rakstnieka Augusta Saulieša piemiņas pasākums, kurā pils muzejam tiks nodoti šā gada pavasarī rakstnieka celtajās mājās "Sauliešos" atrastie vērtīgie dokumenti, vēsta "Sauliešu" saimniece Ieva Geidmane.
Starp kūtī un citās saimniecības ēkās gadiem krātiem atkritumiem "Sauliešos" šā gada pavasarī tika atrasts arī Jaņa Rozentāla zīmēts Augusta Saulieša portrets, rakstnieka laulību apliecība, mājas grāmata un muzeja viesu grāmata ar ierakstiem kopš 1962. gada.
Rakstnieka aprūpēto saimniecību un paša celtos "Sauliešus", kuros ilgus gadus bija rakstnieka piemiņas istaba, pēc viņa meitas Ilzes Plikauses nāves 2019. gadā trīs reizes pārdeva pa daļām, līdz 2022. gada ziemā pussabrukušās ēkas, nezinot māju slaveno vēsturi, iegādājās Geidmaņu ģimene no Rīgas.
Tagad rakstnieka piemiņas istaba ir pārceļojusi uz Cesvaines pils muzeju, bet jaunie saimnieki "Sauliešos" iecerējuši izveidot ekspozīciju par Plikaušu dzimtas un "Sauliešu" māju vēsturi un dot iespēju pulcēties un strādāt cilvēkiem, kas rada skaistumu literatūrā, mākslā un mūzikā tajā kristīgi konservatīvās morāles izpratnē, ko pārstāvēja Augusts Saulietis.
Augusts Saulietis (kristīts kā Augusts Plikausis, 22.12.1869.-27.01.1933.) bija latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors. A. Saulietis līdzās J. Jaunsudrabiņam, A. Brigaderei, K. Skalbem, R. Blaumanim ir uzskatāms par latviešu rakstniecības klasiķi, kura darbu vērtību un nozīmību apliecina fakts, ka viņa bēru dienā 1933. gadā visā valstī bija izsludinātas sēras. Rakstnieks beidzis Valmieras skolotāju kursus, strādājis par skolotāju Straupē, Grašos, par latviešu valodas un literatūras skolotāju Rīgas sieviešu proģimnāzijā un Ata Ķeniņa zēnu reālskolā (tagad Rīgas 40. vidusskola), bijis viens no Cesvaines vidusskolas dibinātājiem. 1904. gadā viņš kopā ar Ķeniņu, Pavasaru Jāni un Jani Rozentālu nodibināja grāmatu apgādu "Zalktis" un bija žurnāla "Zalktis" redakcijas loceklis, bet 1914.-1915. gadā vadīja laikraksta "Latvija" literāro daļu. Draudzība ar Jani Rozentālu rakstnieku saistīja līdz mākslinieka dzīves beigām.
Ar savu ētisko maksimālismu Augusts Saulietis nebija ērts nevienai varai, un jau drīz pēc rakstnieka nāves viņa darbi tika izstumti no skolu mācību programmām. 1949. gada 25. martā Saulieša ģimene tika politiski represēta un izsūtīta uz Sibīriju, un daļa viņa darbu nonāca aizliegtās literatūras sarakstā. Diemžēl arī atjaunotās valsts izdevniecībām nebija intereses par Saulieša literāro mantojumu, un latviešu literatūras programmās Latvijas skolās rakstnieka darbi tā arī neatgriezās.