Recenzija: Kayro - "Pathways to the Truth"
Ņemot vērā latviešu alternatīvā roka un metāla grupas “Kayro” stilistiskās līdzības ar ārzemju grandiem “Linkin Park”, albuma izdošanai ir īstais brīdis – kā zināms, šobrīd pasaules topus vago “Linkin Park” atgriešanās albums “From Zero”. Mūsējie liek galdā savu pirmo pilnmetrāžas darbu, kas seko sešdziesmu EP “Strangest Times” (2021).
Grupu “Kayro” 2018. gadā dibinājuši latvju smagā roka nometnē labi pazīstamie ģitāristi Ritvars Šreibers un Kārlis Šteinmanis, kuriem mazliet vēlāk pievienojušies vokālists Reinis Rutkovskis un basģitārists Agnis Beitāns, “tā stiprinot grupas skanējumu un muzikālo raksturu.” Pie mikrofona pielikts Reinis Rutkovskis, kurš vairāk zināms pēc darbošanās soloprojektu jomā. Būtu gan gribējies šo blici dzīvajā redzēt un dzirdēt biežāk, taču - ko darīt, Šteinmanis ar Šreiberu (it īpaši pirmais) ir ļoti aizņemti vīri.
Albums “Pathways to the Truth” sastāv no deviņām dziesmām, “kurās grupa apvieno smagnējus metāla skaņu celiņus ar popmūzikas ietekmētiem vokāliem, cenšoties radīt unikālu muzikālu pieredzi.” Pie albuma radīšanas strādājuši visi pieci grupas dalībnieki, tas ierakstīts studijā “Black Box Audio” Jelgavā, bet tā producēšanu, miksēšanu un masterēšanu veicis - protams, Kārlis Šteinmanis, kurš gan cits!
““Pathways to the Truth” ir dziļi personisks un emocionāls stāsts par patiesības meklējumiem. Albums pēta divas pretējas, tomēr savstarpēji saistītas tēmas: cerību, ticību un vēlmi mainīt pasauli uz labo pusi, kā arī tumšāko vēlmi visu sagraut paša spēkiem. Šīs kontrastējošās sajūtas atklāj mūsdienu cilvēka iekšējo cīņu, runā par kļūdām, uzvarām un balansu starp pozitīvo un negatīvo,” stāsta grupas mūziķi. “Albums ir kā mūsu spogulis - tas atspoguļo gan mūsu cerības, gan cīņas. Mēs tajā apvienojām dažādus žanrus un emocijas, lai izveidotu kaut ko pavisam īpašu. Mēs ceram, ka tas sasniegs mūsu klausītāju sirdis un viņi spēs identificēties ar stāstiem, kas šeit iemūžināti,” akcentē vokālists Reinis Rutkovskis.
Lai ko par to teiktu paši “Kayro”, arī iepriekšējos viņus darbos bija jūtama alternatīvā metāla un/vai “nu-metal” ietekme - te ir tas pats. Galvastiesu pārāks par citiem gabaliem ir kā trešais singls pozicionētais “Too Bad (Black Hole)”, kuram straumēšanas servisā “Spotify” ir jau vairāk nekā 16 300 klausījumu. Savukārt aiz tā var droši ierindot “Alt” - nez, viņi paši zina, ka otrais cerīgākais šī albuma gabals ir iebāzts albuma pašās, pašās beigās?! Jāpiebilst, ka albuma otrā puse vispār šķiet krietni labāka, jo te bez jau minētajām divām dziesmām ir atrodamas arī tādas labas kompozīcijas kā relatīvi melodiskā “Stay Insane”, kas pirmo reizi grupas vēsturē dzimusi kāda “ārējā komponista” vadībā - tās mūziku sacerējis Rolands Ignatjevs no “Have No Heroes” -, kā arī “Luck Ain’t Royalty”, savukārt no pirmajā pusē iekļautajām dziesmām īpašāk atzīmējama ir varbūt vienīgi “Freakshow”. Kopumā albumam gribētos nedaudz smagnējāku skanējumu, taču der arī šādi.
Uz “Linkin Park” atdzimšanas viļņa varētu uzbangot interese arī par Latvijas līdzīga žanra grupām, tātad pirmām kārtām “Kayro”. Tiesa, pašmāju “nu-metal” te nekad nav augstu kotējies, ko pierāda kaut vai grupas “Sever” piemērs - viņiem ārpus Latvijas veicas krietni labāk nekā savās mājās. Taču - kas zina, varbūt situācija ir mainījusies!