Kopīgā “Kalladoo” dziesmā un “čigānu gājienā” vienojies ansamblis “Viedais Fonogrāfs” ar Arni Veisbārdi priekšgalā un folkloras kopa “Grodi”, kuras redzamākās pārstāves ir Aīda Rancāne ar meitām Asnati un Aurēliju.
Neskatoties uz abu “Kalladoo” izpildošo apvienību neapšaubāmo atrašanos tautas mūzikas lauciņā un arī pašas dziesmas nosaukumu, tā pārsteidz ar savu mūsdienīgo skanējumu - sanācis kaut kas līdzīgs etnopopam, turklāt dziesmas piedziedājums ir tik lipīgs, ka šis gabals mierīgi varētu iedzīvoties radiostaciju repertuāros! Kas zina, varbūt tas to arī izdarīs.
“Kad nakts izstiepusies visgarākā un diena sarukusi pavisam īsa, notiek brīnums un pasaule sagriežas otrādi. Kārtība sabrūk un citādā pasaule ienāk latvieša sētā kā “čigānu bars”, lai nestu svētību un auglību. Ziemassvētkos čigāni ierodas no senču pasaules Dzērves, Lāča, Zirga, Vilka, Velna, Garās sievas, Mazā vīriņa, Siena kaudzes un citu mītisko tēlu izskatā. Laimīgs ir tas, kas Ziemassvētku laikā saticis šīs svētīgās maskas - “čigānus”!” - lūk, kāds skaidrojums ir šai dziesmai.
“Ar Aīdu esam pazīstami ļoti sen - kopš karavīru ansambļa “Zvaigznīte” Uģa Prauliņa vadībā laikiem, kad uzstājāmies duetā,” stāsta Arnis Veisbārdis. “Laiks ir paskrējis milzu soļiem, ir izauguši lieli bērni. Dzīvē abi esam guvuši lielu pieredzi, uzkrājot atziņu kripatiņas savās vieduma vācelītēs. Nu ir pienācis brīdis, kad jāsāk dalīties ar savu piedzīvoto, izzināto un izbaudīto, neliedzot sev prieku mazliet palustēties, izdzīvojot katru nākamības mirkli kopā ar saviem tuvākajiem. Tā nu satikāmies ar Aīdu un nolēmām, ka mums ir jārada kopīga dziesma, lai atcerētos jaunību un palielītos ar esību, kurā pašreiz atrodamies. Paldies, “Grodiem“, Aīdas meitām un visiem folkloras kopas dalībniekiem, par fantastisko atsaucību un izturību ieraksta procesā, sēžot un gaidot savu kārtu. Paldies, arī Ingai un Andrim Alviķiem - Siguldas skaņu studijas īpašniekiem - par viesmīlību un rūpēm. Vislielākā atzinība Kārlim Alviķim par skaņu ieraksta producēšanu.”
Aīda Rancāne: “Laikam ritot, rit arī folkloras kopa “Grodi”. Tāpat kā upes pavasarī iziet no krastiem, arī “Grodi” izkāpuši no ierastās gultnes un turpina tradīciju izzināšanu. Svinot svētkus, izzinot teicēju pierakstus un kopīgi muzicējot, “Grodi” izjūt laiku un cilvēkus sev apkārt. Un reizēm ļaujas arī drastiskām interpretācijām. Arņa šarmantais aicinājums sadarboties dziesmas tapšanā bija pārdomāts un pārliecinošs. Mani vienmēr ir interesējuši dažādu mūzikas žanru vai pētniecības nozaru krustpunkti. Šis ir viens no tādiem - ar cerību, ka izdevies.”