Recenzija: Triānas Parks – “Vientuļo dzejnieku sala”

Lai gan šķita, ka Agnese Rakovska pāri galvai ieslīgusi savos “Zvaigznāja” darbos un teiktais par darbu pie jauna grupas “Triānas Parks” albuma ir tikai stāsti, kas taustāmā vai vismaz klausāmā formātā rezultēsies labākajā gadījumā 2026. gadā, tā tomēr nav – albums ir klāt!

“Albums iezīmē jaunu posmu grupas radošajā darbībā un turpina pētīt kolektīvo kultūras telpu, lielu uzsvaru liekot tieši uz tekstu un skaņas dizainu,” izsūtītajā paziņojumā uzreiz tiek brīdināti masu mediji un ļoti labi, ka tiek brīdināti, jo, pirms ķerties pie “triāņu” jaunā albuma klausīšanās, tiešām nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās.

Ja īsumā un neiedziļinoties niansēs, tad šeit no “Triānas Parka” ir tikai Agnese Rakovska un viņas balss, kā arī, protams, muzikālās idejas, taču tās ir attālas no tā, ko jebkad esam sapratuši ar terminu “Triānas Parks”. Šī būtībā ir Agneses autobiogrāfiska audiogrāmata ar dažām dziesmām - ja sausi statistiski, tad no 17 kompozīcijām septiņas ir tādi kā priekšlasījumi, bet divi ir stāsti - starp citu, noteikti noklausieties albumā ar astoto numuru iekļauto audiostāstu “Agnese Rakovska”, kas ir ne tikai izglītojoši paskaidrojošs, bet - arī stilīgs. Klausīšanās darbiem gan nāksies izmantot vietni “YouTube”, jo Agnesei laikam ir iebildumi pret “Spotify”. Taču par visu pēc kārtas.

Šajā albumā Agnese ir dziesmu autore un izpildītāja, taču pirmo reizi sevi piesaka arī kā ieraksta producente, kas, protams, būtiski maina spēles noteikumus. Šāda pieeja veido būtisku pagriezienu arī pašas Agneses karjerā, paplašinot viņas māksliniecisko vīziju. “Man šī procesa fokusā svarīga ir tieši rakstītā vārda komponente, kas albumu padara par konceptuālu darbu ar starpdisciplināru raksturu, jo to caurvij audiopasaka,” norāda mūziķe.

Savukārt te pašas Agneses komandas stāsts par jauno darbu: “Albums “Vientuļo dzejnieku sala” ir antropoloģisks pētījums par vientulību un tās izpausmēm, kuras simboliski iemieso dzejnieka tēls - jūtīgs, trausls un dziļi empātisks sabiedrības loceklis, kurš pasauli uztver ar īpašu fokusu. Šis dzejnieks simbolizē katra indivīda dvēseli, kuras poētiskā pieredze bieži vien ir nesaprasta un citiem sveša. Tiek apskatīts arī kalpotāja tēls, kas Latvijas mākslas kanonā iezīmējas caur [Ilmāra] Blumberga daiļradi. Albums arī pēta mūziku kā mākslas

funkciju, kurai piemīt estētiska, garīga un izklaidējoša dimensija. Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad mūsu ikdienu pārņem MI radītie “mākslas darbi”, atverot plašāku diskusiju par mākslas funkcionalitāti un lomu sabiedrībā.

Taču nevajadzētu domāt, ka albums ir slikts un/vai neinteresants - Rakovska tādus sacerēt nemaz nav spējīga. Radiostacijās jau sen rotē mazliet skandalozā (jo to savos apcirkņos nepieņēma LR2 “Muzikālā Banka”) dziesma “Liepu laipas” jeb kopdarbs ar šlāgermūziķi Normundu Zušu, taču šis gabals jaunajā albumā nebūt nav labākais. Apskatnieks kā Nr.1 kronētu nupat izdoto superīgo singlu “Labirints”, tikai tas rada ciešas asociācijas ar kādu citu “TP” un/vai Agneses hitu (nekādi nenāk prātā nosaukums). Nr.2 - lieliskā “Sistēmiskā vilkme” (ieklausieties tekstā - te Rakovska daudz ko pastāsta par savām izjūtām!), bet Nr.3 - ar iespaidīgu kulmināciju apveltītā “Visums kluss”.

Agnese: “Šajā albumā dodos atpakaļ pagātnē. Albuma iedvesmas avoti ir latviešu literatūras un rakstniecības grandi - daudz lasīju Jāņa Jaunsudrabiņa darbus, īpaša fotosesija tika veidota Eduarda Smiļģa muzejā. Mani iedvesmo arī jaunieši, kas ar degsmi vēlas startēt industrijā - viena no albuma producentēm ir 17 gadīgā Sabīne Mustermane, kas jau izdevusi savu debijas albumu un šobrīd apgūst džeza vokālas prasmes Ventspils Mūzikas vidusskolā. Svarīgs bija arī ceļojums jūnijā pa Japānu, kur iepazinu cilvēkus un to kultūru. Dzejnieks ir būtisks sabiedrības elements, kas cenšas izprast pasauli un nodot šo vēstījumu tālāk pārējiem.” Agnese vēloties “iedziļināties mūsu kultūras bagātībā un smelties tajā idejas nākotnei, kas šobrīd ir tik neskaidra un trauksmaina.”

Albuma tapšanas process lielā mērā norisinājās mūzikas un izglītības platformā “Zvaigznājs”, kas ir jauna hibrīdstudija Rīgā - tās mērķis ir veidot platformu, kur ikviens var apgūt mūzikas digitālo tehnoloģiju lietošanu un realizēt gan audio, gan arī video projektus. Pēc Agneses domām, jaunais industrijas standarts ir tieši hibrīds, un arī tas rada izaicinājumus radošās industrijas pārstāvjiem. Līdz ar to nav jābrīnās, ka “Triānas Parka” albuma skanējums ir eklektisks un eksperimentāls. “Man bija iespēja izpētīt un paplašināt muzikālās robežas, nezaudējot saikni ar popmūziku, kas man vienmēr ir bijusi nozīmīga,” norāda Agnese.

Viņa atzīst, ka pēdējā laikā lielākais fokuss ir tieši izglītība - Agnese darbojas “Zvaigznājā” kā mentore un veic būtiskas izmaiņas izglītības

sistēmā Latvijā, lai mūzikas kabinetos ieviestu digitālās tehnoloģijas. Šajā jaunajā lomā dziedātājas darbošanās un arī personības amplitūda ir ievērojami paplašinājusies, un jaunais albums zināmā mērā kalpo arī kā šo dažādo ideju manifestācija. “Albuma izdošana ir nozīmīgs notikums katra mākslinieka dzīvē, un Agnese vēlas iedvesmot tieši meitenes apgūt digitālās prasmes, lai neatkarīgi īstenotu savas radošās idejas. Viņa uzsver, ka digitālo tehnoloģiju laikmetā iespējas izdot pašam savu albumu ir plašākas nekā jebkad agrāk,” rezumē mūziķi atbalstošā “Zvaigznāja” komanda.

Jebkurā gadījumā - par šo albumu runās un kaut kā šķiet, ka tieši to ar savas “Vientuļo dzejnieku salas” izdošanu vēlējusies panākt Agnese. Jāpiebilst, ka “Triānas Parks”, turpinot iesākto tradīciju, decembrī sniegs 16 koncertus baznīcās visā Latvijā (tur būs pavisam, pavisam cits repertuārs), savukārt 2025. gadā tiks izziņoti divi īpaši koncerti, kuros skanēs jaunā albuma materiāls.