"Koru karu" otro sezonu TV 3 uzsāka ar uzvarētāja izteiksmi sejā, taču LNT pretspēle orģinālšovs "Dziedošās ģimenes", atšķirībā no šīs kompānijas zvaigžņu šoviem, šoreiz izrādījies ne tikai līdzvērtīgs, bet pat kopumā septembrī skatītājiem tīkamāks produkts svētdienas vakaros. Kālab tā?
Skatītājiem svētdienas vakari izvēršas par nemitīgu pogu spaidīšanu – jāpalūr, ko rāda LNT, un arī ciktāl tikuši TV3 „Koru karos”.
Savukārt telekompānijām tas ir profesionalitātes pārbaudījuma tests – cīņa par skatītāja uzmanību līdzīgās svara kategorijās. Iemesli kāpēc pagājušā gada hitam „Koru kariem” šogad nākas krietni pasvīst ir tas, ka pašu uzliktais augstais uzstādījums neatbilst izpildījumam, atšķirībā no LNT, kas piedāvā tādu Ķirsona „Lido” TV ēdmaņu, un komanda ar šo uzdevumu gana labi tiek galā.
Savukārt TV3 tēmē uz prasīgāku skatītāju, un līdz šim - citreiz redzamāk, citreiz mazāk manāmi, paklūp uz nepadarītajiem priekšdarbiem. Runa ir scenārija dramaturģiju, par TV žurnālistiku, kas kā ķēdes reakcija atsaucas uz šovu kopumā.
Lai minam kaut dažus piemērus – viss raidījums kopumā atgādina ko līdzīgu partijas kongresa koncertam, vai kādu korporatīvo pasākumu ar dziedāšanas sacensībām, jo raidījumu vadītāju teksti ir tik formāli, tik bezpersoniski - tie praktiski nepasaka neko jaunu vai saistošu par dalībniekiem, par asprātību vai pārsteiguma momentiem nemaz nerunājot. Tās nedaudzās saspēles raidījuma vadītāju starpā neattaisno cerēto. Piemēram, skatītāju balsošanas laikā, kad tiešām dalībnieki ir ļoti satraukti, Maija Rozīte beidzot cilvēciski pajautā Valteram – ko tu dari, kad esi satraukts? Un mēs gaidām kaut ko tikpat cilvēcisku pretim, bet atbilde – saku – reklāma – liek vilties. Jo tas atkal ir tikai kārtējais iestudējums, kas būtu vien pusbēda, ja Rozīte būtu tikpat laba aktrise kā Valters un rotaļīgi apspēlētu situācijas. Vai arī īsās intervijas pirms priekšnesuma, piemēram, (11. oktobris) tiek uzdoti trīs jautājumi, kas atklātu koru vadītāju personības. Bet „zapte” ir tāda, ka tām seko pagalam saturiski tukšie sižeti, kuros cilvēki stāsta atkal to pašu, ko pirms mirkļa TV studijā.
Tāpat dziesmu pieteikumi – Jūs dzirdēsiet lielisko Reja Čārzla dziesmu! Nu būtu tak vismaz trijos teikumos izstāstījuši par ko ir stāsts, jo neba visi Latvijā zina angļu valodu. Šajā ziņā skatītājs sevišķi neveikli jutās tajā svētdienā, kad tik dziedātas dziesmas gan turku, gan serbu, spāņu un vēl citās valodās.
Par katra raidījuma naglu vai nu kļūst vai arī nekļūst šovs ar žūriju.
Pārmetumi Intam Teterovskim, kas pagājušajā svētdienā pārvērtās par garlaicīgu taisnošanos, būtu jāpārvērš par jautrāku padarīšanu. Bet par pārējiem vērtētājiem – skaidrs, ka vienam jābūt klaunam, kas izklaidē publiku – citādi velk uz miegu.
Un tā, ja skatītāja uzmanība no šova veidotāju puses netiek prasmīgi noturēta, tad gribot negribot tā pārslēdzas, piemēram, uz skaisto Maiju Rozīti, un nekas netraucē apskatīt viņas drosmīgo kleitas dekoltē, vai to, kas mini kleitiņā labi redzams, kā viņa šķoba un groza kāju spicajās augstpapēdenēs. Un tā dzīvē sakarīgā sieviete, Maija Rozīte šova laikā nepasaka nevienu savu domu, savukārt tik laba aktrise, ka rakstīto tekstu pasniegt tik pārliecinoši kā Valters, viņa vēl nav, Maija pārvēršas par pateicīgu tēlu gan žurnālistu, gan skatītāju visdažādākajām fantāzijām - kādas nu kuram tās ir!
