Recenzija: Asinis – "God Simulacrum"
Pēdējos gados latvju mūziķiem parādījusies apsveicama tendence savas grupas nosaukt latviskos vārdos – mums ir “Nekad”, “Nesen”, “Stabs”, “Zintnieks”, “Uguns”, arī “Asinis”. Pēdējie nupat likuši galdā savu EP, turklāt zīmīgā brīdī – Visu Svēto dienā.
Alternatīvās mūzikas grupas “Asinis” albums “piedāvā bagātīgu muzikālo pieredzi, kurā saplūst psihedēliskās, progresīvās, alternatīvās, smagās un pasaules mūzikas motīvi, radot unikālu un dziļu skanējumu,” tā to piesaka grupas pārstāvji.
Pagaidām jaunais ieraksts pieejams grupas “Bandcamp” un “YouTube” vietnēs, bet no 1. decembra tas būšot atrodams arī straumēšanas platformās.
Par sevi “Asinis” dīvainā kārtā neko daudz nevēsta - vien to, ka “ar savu oriģinālo skanējumu un enerģiskajiem priekšnesumiem grupa ir ieguvusi stabilu vietu Latvijas mūzikas ainā” un “ar “God Simulacrum” grupa turpina attīstīt un paplašināt savu muzikālo identitāti, piedāvājot klausītājiem jaunu, dziļu un aizraujošu muzikālu pieredzi.” Jāatzīst, ka arī apskatnieks neko daudz šajā ziņā palīdzēt nevarēs: lai gan “Asinis” uz skatuves ir redzētas pat vairākkārt - viņu uzstāšanās tiešām ir fascinējošas! -, taču no zināmākajiem pārstāvjiem varētu nosaukt vienīgi Jāni Bušu (vokāls, ģitāra, taustiņi), kas iepriekš manīts grupās “Occularis Infernum”, “Eschatos” un “Protean”. Pārējie - Reinis Grīnbergs (bass), Klāvs Zaķis (taustiņi) un Uldis Bušs (bungas).
“God Simulacrum” ierakstījis un miksējis skaņu inženieris Ģirts Laumanis jeb Lomiks savā “Hodila Records” studijā, bet māsterējis Mārtiņš Platais-Lapsa. “Albuma dziesmas caurvij tēmas par cilvēka neapzināto iekšējo cīņu, sevis pārvarēšanu, ego nāvi un transcendenci. Šis ir dziļi introspektīvs muzikāls ceļojums, kas aicina klausītājus izdzīvot stāstu par pašizziņu un pārmaiņām,” par savu darbu vēsta mūziķi.
Patiesībā jau it kā nekā daudz šajā izdevumā nav - vien trīs kompozīcijas. Toties albuma tituldziesma (to papildina pazīstamā “trokšņu roka” pārstāvja Uģa Jansona-Krastiņa saksofona partija) stiepjas 13 minūšu garumā, līdz ar to “Asiņu” izspēlēšanās te būs novērtējama pārpārēm. Tiesa, šī kompozīcija, šķiet, pārliecinoši zaudē “What Lies Beyond” - varbūt tāpēc, ka šis enerģiskais gabals ir labāk klausāms albumā, bet “God Simulacrum” uzrunās “dzīvajā”. Epilogam piedāvātā “Mirrors And Madness IV” tiešām ir muzikāls epilogs, kas noslēdz (vai apvieno) abu iepriekš minēto skaņdarbu radīto noskaņu. Tiesa, salīdzināt šos trīs gabalus ir diezgan nepateicīgs un arī bezjēdzīgs darbs, jo katrs no tiem ir teju kardināli atšķirīgs.
Par stilistisku: “Asinis” tomēr pieskaitāmas psihedēliskā postmetāla nometnei, lai ko arī viņi par sevi nedomātu, taču nav jau arī svarīgi, kurā nišā šī grupa ietilpināma. Paši viņi droši vien labāk jūtas blakus tādiem “noizrokeriem” kā, piemēram, “Stabs” un tiem līdzīgajiem, taču vispār - klausieties, vērtējiet un izdariet secinājumus!