Pēc ilgāka pārtraukuma ar jaunu dziesmu atgriežas “Polifauna”
Pirms vairākiem gadiem sajūsminātas mūzikas kritiķu un publikas atsauksmes izpelnījusies drīmpopa apvienība “Polifauna” pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas ar jaunu singlu un videoklipu, “kas iezīmē jaunu un aizraujošu posmu “Polifaunas” radošajā darbībā un ir priekšvēstnesis otrajam studijas albumam, kas nāks klajā nākamā gada pirmajā pusē.”
“Polifauna” ir Andris Strazds (vokāls, ģitāra, taustiņi), Elza Kaktiņa (taustiņi, vokāls) un Matīss Tazāns (bungas), grupa ir pazīstama ar savu atmosfērisko un hipnotisko skanējumu.
Apvienības jaunākais darbs “On Repeat” sākotnēji radies no Andra sacerēta klavieru rifa un bungmašīnas bīta, vēlāk visi instrumenti ierakstīti trijatā. “Dziesmai ir kinematogrāfiska noskaņa. Tā ir tāda mūzika, kuru vislabāk klausīties, pārvietojoties pa šķietami bezgalīgu ceļu vēlu naktī,” prāto Andris.
“”On Repeat” ir ieniršana atmiņu klusajā vilkmē, mīlestības fragmentos, kas atbalsojas vēl labu laiku pēc tam, kad kāds ir zaudēts. Dziesmā pulsē pieķeršanās sajūta, kas atsakās izdzist un neļauj mums palaist otru vaļā - atmiņu gaisma, kas uzkavējas, gan mierinoša, gan arī spocīga reizē, savā nekustīgajā klusumā. Atspoguļojot to mirkļu svaru, kurus mēs atkal un atkal izspēlējam savā prātā nevis pēc pašu vēlēšanās, bet tāpēc, ka tie ir pārāk spilgti, lai tos tik tā vienkārši atstātu iepakaļ. Dreifējot pa pazīstamām ainām un sajūtām, saplūstam ar tumsu, kļūstot par daļu no pašas nakts, kurā domas neļauj aizmigt. “On Repeat” ir kā telpa tiem, kurus nelaiž vaļā nostalģija, kuri ir apstājušies pa vidu - tur, kur saplūst gaisma un ēna, kur pagātne un tagadne turpina mijiedarboties, un kur kaut kas zaudēts joprojām turpina klusi dzīvot.”
Dziesmas videoklips uzņemts sadarbībā ar kinematogrāfu Arvi Belovu un studiju “Colortime”, klipa galvenajā tēlā iejūtoties jaunajai dramaturģei Lindai Šternai. “Tās bija divas ar pusi intensīvas filmēšanas dienas kopā ar pieredzējušu, neatlaidīgu un foršu profesionāļu komandu. Mēģinājām nedaudz reflektēt uz Edvarda Hoppera un Gaspara Noē stilistiku, bet kas tur sanācis, vērtējiet paši,” norāda Andris.