Recenzija: Tumsa – “Nemiera kaijas”
Latvijas 1. Rokkafejnīca piektdien bija nodota grupas “Tumsa” rīcībā – tur tika prezentēts tās jaunākais studijas albums, kas ir pirmais, kurš tapis bez Mārtiņa Freimaņa. Ļoti simboliski – sirdī liepājnieka Raivo Mediņa stūrētajā iestādē liepājnieki laida klajā sirdī liepājnieka Guntara Rača kompānijas “MicRec” izdoto albumu!
Grupas “Tumsa” dzīvotspēja ir apskaužama - varbūt vēl tikai “Līvi” ir tā nežēlīgā likteņa triecieniem sisti kā šī 1991. gadā basģitārista Jāņa Daugaļa dibinātā komanda.
“Tās sastāvs cauri gadiem ir bijis mainīgs, piedzīvojot arī divu tās solistu pāragru došanos mūžībā, taču, neskatoties uz grūtībām, aizspriedumiem, neticību un dažādiem šķēršļiem, grupa turpina savu darbību, pieaicinot jaunus dalībniekus, sniedzot koncertus un ierakstot jaunas dziesmas,” tā izdevēji.
Tā ir - jāatgādina, ka “Tumsas” ilggadējais zīmols Mārtiņš Freimanis, kurš bija pie grupas mikrofona no 1994. gada līdz 2011. gadam, mira 33 gadu vecumā, bet viņa pēctecis Valters Frīdenbergs (2011-2018) - 30 gadu vecumā… Te jebkuram nolaistos rokas, taču Daugalis & Co turpina. Iesākumā piesardzīgi pamēģinājuši kā “PēcTumsas”, šobrīd “Tumsa” turpina kā “Tumsa” - beigu galā tā ir Daugaļa grupa, un viņš joprojām ir tās rindās! Pārējie - ilggadējais ģitārists Haralds Drekslers, solists Jānis Dreimanis, bundzinieks Uldis Knapšis un ģitārists Krists Dēvics.
Lielāko interesi droši vien varētu radīt vokālists Dreimanis. Viņa tēvs Viktors Dreimanis savulaik esot muzicējis “Credo” rindās, bet pats Jānis pirms daudziem gadiem atzīmējies Liepājas rokgrupas “Dawn Town” rindās - ar to “Liepājas dzintarā” pat izcīnīta trešā vieta (šķiet, tas bija 2001. gadā). Daugalim meklējot jaunu vokālistu, kāds esot ieteicis piezvanīt Dreimanim, kas arī darīts, bet viņš tolaik strādājis Zviedrijā. “Nodomāju - nūūū, te nekas nebūs, nedēļu te, mēnešus tur…” smejoties tagad atminas Jānis Daugalis. Taču sanācis gan, vokālists pilnībā nodevies “Tumsas” lietām un vairs Zviedrijā nestrādā. Kvalitatīvs, augstvērtīgs vokāls, kas tonāli ļauj turpināt “Tumsas” iemīto taciņu, turklāt jaunais rekrūtis izrādījies varen labs palīgs arī dziesmu radīšanā - praktiski visu jauno dziesmu autori ir tieši Daugalis ar Dreimani.
Kopumā 13 dziesmas - lielākajā daļā “Tumsas” albumu bijis tieši šāds skaits. Ko teikt par “Nemiera kaijām”? Skaidrs, ka nekādu Freimja “ša-la-la-la” te vairs nav, tomēr savu rokrakstu grupa ir saglabājusi. Vienkāršs, nepretenciozs poproks, kas latvju mūzikā sensāciju neradīs, taču neliks arī trīt mēles, ka “pēc Freimaņa varēja
jau nu beigt, ko viņi te vēl mokās” u.tml. Dzirdot jaunās dziesmas, klausītāji koncertos sajūsmā krēslus nelauzīs, taču arī uz garderobi promiešanai nedosies. Uzrunājošākais gabals - “Mans rīts”, tikai tajā ir ausīs krītošas, lai arī netīšas, atsauces uz “100. debijas” hitu “Sen jau viss” (Modris Skaistkalns gan neesot iebildis). Aizķer arī roķīgā “Par mums”, pārsteidz mazliet elektronizētā “Pāri dzīvēm”, kā labi izdevušos ieskaitīt var vēl vairākus gabalus (piemēram, pozitīvo “Lecam ārā draugs” un lēnīgi skaisto “Lūdz”).
No mīnusiem - bonusā iekļauts kopdarbs ar Dionu dziesmā “Tālumā”, pret ko nav iebildumu, kā arī urrāpatriotiskais skaņdarbs “Latvijai”, kas ieskaņots kopā ar projektu “ReQI”, bet tas gan totāli krīt ārā no kopējā konteksta, un bez tā šajā albumā varēja un vajadzēja iztikt, un tas nekas, ka viens no minētā projekta līderiem ir liels “Tumsas” draugs Edgars Bergholcs. Vēl - ak, kungs, cik reizes šlāgerpoproka gabalā “Atkal jau” kaitinoši atkārtojas piedziedājums, tas ir kaut kas… Taču, neskatoties uz to visu, “Nemiera kaijas” tomēr vērtējamas ar plus zīmi.
Mazliet no statistikas. “Nemiera kaijas” ir “Tumsas” astotais studijas albums. Iepriekšējie - “Putni” (1998), “Katram savu Atlantīdu” (2000), “Nesaprasto cilvēku zemē” (2001), “Spēlējot debesis” (2002), “1 000 000 itnekā” (2004), “Piedzīvojums 1996-2006” (2006) un “Suns” (2008), savukārt šogad vēl klajā nācis “1996”, kas bija savulaik sagatavots tikai demoversijā. Jaunais albums pieejams arī CD formātā, bet drīzumā varēs iegādāties arī vinila plati - šis notikums tiks atzīmēts ar koncertu mūziķu dzimtajā Liepājā, 29. novembrī kultūras namā “Wiktorija”. Jāpiebilst, ka dizainam izmantotas Toma Bokuma Liepājas pludmalē uzņemtās fotogrāfijas, bet dizainu veidojis liepājnieks Guntars Petris. Bez Liepājas nekur!