Recenzija: Instrumenti – "Runā Rīga"
Pagājušās nedēļas latvju mūzikas aktualitāte Nr.1 - ar īpašu dzimšanas dienas koncertu Rīgas Cirkā atzīmētā grupas “Instrumenti” jaunā studijas albuma klajā nākšana. Pat paši mūziķi apjuka, kad viņiem šajā pasākumā vaicāja, kurš albums pēc skaita šis ir – Jānis Šipkēvics ar Reini Sējānu beigu galā vienojās, ka sestais. Tā laikam tiešām ir: “Tru” (2011), “Procrastination” (2013), “Iekams” (2014), “Atkala” (2017) un “Cilvēks” (2019). “Šis ir ļoti gaidīts albums, jo salīdzinoši ilgā laika periodā tapušās dziesmas beidzot satiekas un rodas neparasta, bet ļoti jaudīga reakcija,” norāda Reinis Sējāns.
Albumā iekļautas desmit kompozīcijas, no kurām četras - “Nāc dejot (sirdi izkratīt)”, “Runā Rīga”, “Man patīk” un “Tu iekriti manī” - jau ir dzirdētas, bet nu tām radiostaciju rotācijās pievienojies arī piektais singls ar nosaukumu “Perspektīva”. Dziesmu mūzikas autori ir visi trīs “instrumenti” - Jānis Šipkēvics, Reinis Sējāns un Gatis Zaķis, savukārt to tekstuālai bagātināšanai atsevišķos skaņdarbos izmantoti tādu dzejnieku kā Marts Pujāts, Emīls Buiķis, Inga Cipe un Klāvs Elsbergs darbi. Albuma vizuālo noformējumu radījis mākslinieks Eltons Kūns.
Jānis Šipkēvics: “Es šo jūtu kā jaunu ēru mūsu grupas ceļā. Ir bijuši dažādi periodi - eiforija, taustīšanās, spēkošanās, dauzīšanās. Bet tagad esam visīstākie mēs - pietiekami jukuši, lai joprojām riskētu, bet pietiekami pieredzējuši, lai saprastu, cik liels brīnums ir mūsu kopābūšana.”
Ko teikt par šo albumu? Jau pirms tā klajā nākšanas bija viegli nojaušams, ka tas būs lielisks, jo “Instrumenti” sliktu darbu saražot nemaz nemācētu, viņiem viss sanāk teicami. Un tomēr - sākot šo albumu klausīties no viena gala līdz otram, sākotnējo rožaino optimismu nomaina piesardzīgs nogaidīšanas noskaņojums, jo pirmās reizes rada palielu skepticismu. Pirmām kārtām par to gādā ar otro un trešo kārtas numuru albumā ievietotās dziesmas “Nāc dejot (sirdi izkratīt)” un “Runā Rīga”. Šie laiki diktē teju kā nepieciešamību piesaistīt ierakstam kādu hiphopa pārstāvi - vislabāk ansi, Gustavo vai Ozolu - vai vismaz mēģināt kaut ko ierepot pašiem, bet varbūt labāk nevajag? “Nāc dejot (sirdi izkratīt)” ir bāzēta uz grupas “Lingas” slavenā hita, Shipsi un Reynsi piesaistot izpildījumam Gustavo, taču rezultāts ir gaužām bēdīgs (vai šaubīgs), un tas pats sakāms arī par “Runā Rīga”. Rodas sajūta, ka “Instrumenti” par varītēm gribējuši izklausīties citādāki un modernāki, bet to no viņiem nemaz negaida. Tas pats sakāms par vēlmi būt dejojamākiem, līdz ar to tiek zaudēts grupas savdabīgais indīmūzikas piesitiena šarms.
Lai arī jaunais albums pārliecinoši zaudē “Cilvēkam”, par laimi, tajā ir arī teicami gabali, jo, kā jau minēts, ““Instrumenti” sliktu darbu saražot nemaz nemācētu.” Apskatnieks par savu Nr.1 kronētu “Tuvu un tālu” - tiešām šī dziesma vēl nav nosūtīta radiostacijām? Tiesa, arī šobrīd radio rotācijām nodotā “Perspektīva” ir vērtējama uz pieci ar krustu, kas it īpaši sakāms par tekstu - tādām grupas vārdu spēles pērlēm kā “visā visumā Visums ir viss”, “tukšpilnajiem pauriem” u.c. tagad var pievienot “es esmu ceļā pie tevis / kā sirds pie prāta, kā puķe - pie kāta” un frāzi par pieradināto zivi. Pārsteidzoši labs gabals ir arī “Spāre” - nez, viņi paši apzinās, cik tā ir veiksmīga?!
Savukārt “Instrumentu” liriski romantiskās puses mīļotāji droši vien notrausīs kādu aizkustinājuma asaru, klausoties dziesmu “Mūsdienas”. To darīt viņi varēs jau pavisam drīz, jo “albuma izdošana šajā ērā ir tikai sākums, visi ceļi ved uz grandiozo “Instrumenti” koncertu, kas notiks 26. oktobrī “Arēnā Rīga”,” vilina grupas PR komanda. Kaut kur tā noslēgumā labi iederēsies dziesma “Visu mūžu”, kuras skanējumu varētu pasvītrot ar vērienīgām videoprojekcijām vai citiem vizuālajiem efektiem. “Grupa kopā ar jaudīgu radošo un tehnisko komandu sola [koncertā “Arēnā Rīga”] pārsteigt ar iespaidīgu skatuves noformējumu, gaismām un negaidītiem pārsteigumiem.” Gan jau pārsteigs.