Recenzija: Vemma – "Demo"
Šī mēneša otrajā pusē, 19. – 21. jūlijam, Līvānu pusē Vandānos – “plašā, privātā teritorijā, lai izvairītos no kaimiņu sūdzībām un citām problēmām, kas bieži vien rodas publiskās vietās” - notiks aizvien lielāku atsaucību iemantojošais festivāls “Munky Pride”. Visticamāk, liela daļa mūzikas entuziastu par to nav neko dzirdējuši. Ja īsumā, tad tas ir pats smagākais mūzikas festivāls Latvijā, kuram pēc tajā pārstāvēto grupu klāsta žanriskajā ziņā līdzi nestāv pat “Zobens un Lemess”. Šogad minētais festivāls turklāt būs arī apbrīnojami jaudīgs.
“Neoficiāli izveidots pirms daudziem gadiem un laika gaitā pilnveidots, “Munky Pride” eksistē jau četrus gadus. Katru gadu pievienojam kaut ko jaunu, lai iepriecinātu visus, lai gan tas ne vienmēr ir iespējams,” stāsta “Munky Pride” organizatori. “Pārkāpsim jaunu slieksni, piedāvājot redzēt un dzirdēt 32 māksliniekus dažādos mūzikas stilos un novirzienos, sākot no “punk/ska”, “grindcore” un “thrash”, beidzot ar “black metal”, “goregrind”, “industrial”, “noise” un “brutal slam metal”.”
No ģeogrāfiskā viedokļa “Munky Pride” piedāvājums ir itin cienījams, pat pārsteidzošs: “Serrabulho” no Portugāles, “Clitgore” no Rumānijas, “Volière” no Beļģijas, “Cockoroch” no Spānijas, “Mutilated Judge” no Basku zemes, “Thanatopraxy” no Katalonijas, “Pulmonary Fibrosis” no Francijas, “Tankist” no Igaunijas utt., savukārt pašmāju “andergroundistu” un metālgrupu pirmajās rindās būs tādi vārdi kā “PND”, “Voiceks Voiska”, “All Day Long”, “Mindesign”, “Urskumug” u.c.
Šoreiz par vienu no festivāla dalībniekiem - tādu praktiski nezināmu grupu kā pašmāju “Vemma”, kas vietnē Bandcamp tiek pieteikta kā “labākie zemnieki un cūkkopji no galvaspilsētas un tās provinces savākušies, lai iešūpinātu lopiņus trakdancī”. Aizkulisēs jau sen virmoja runas, ka vīri no tādām pazīstamām metālgrupām kā “Deodium”, “Darrva” un “Frailty” brīvajā laikā sadomājuši paniekoties graindkora un/vai “goregrind” stilistikā, un te nu ir rezultāts - demo ar pieciem rukšķošiem skaņdarbiem. Par sastāvu - īpaši afišēties šie vīri laikam nevēlas, taču var visai viegli nojaust, kas (ne)slēpjas zem vārdiem Pigijs (vokāls, kas šajā gadījumā tiek pieteikts kā atrauga), Slaviks (ģitāra), Skuja (bass) un Brūss (bungas).
“Vemma” piedāvā kārtīgu un ultrasmagu urkšķi tādā kā “grind‘n’roll” stilā, kas tomēr nepārkāpj labas gaumes robežas - brīžiem var saprast pat vārdus! Labākais gabals - “Trifeles divas puses”, kas arī tematiski ļoti labi piedienas šādam stilam, kā arī stilīgie un mazliet pat smieklīgie “Sirdsdēsti” un “Princis”. Slaviks, Skuja un Brūss ir savu instrumentu pārvaldīšanas lielmeistari un arī Bigijs - oi, atvainojiet, Pigijs - urkšķ uz pieci ar krustu. Cerams, ka “Vemma” tādā pat garā turpinās un neapstāsies tikai pie viena demo un vienas uzstāšanās - mēs jau sen to bijām pelnījuši! “Munky Pride” apmeklētājus nudien gaida kārtīgs zarnu drebināmais un matus purināmais pasākums.