Recenzija: Mörkvarg – "Blindfold"
“Beidzot mēs to izdarījām! Mūsu ilgi gaidītais debijas albums piezemējies visās iespējamajās un neiespējamajās mūzikas platformās!” tā maija beigās sociālajos tīklos priecīgi ziņoja grupas “Mörkvarg” pārstāvji. Neesat par tādu dzirdējuši? Nekāds pārsteigums.
Šī Latvijas trešmetāla brigāde īsā laikā sasniegusi vērā ņemamus panākumus, tiekot pie spēlēšanas gan pašmāju klubos, gan Kauņas klubā “Lemmy”, gan pat Baltijā lielākajā smagās mūzikas festivālā “Kilkim Žaibu” (tiesa, kā pašiem pirmajiem), kas notiks šīs nedēļas beigās, no 21. - 23. jūnijam Ukmerģē. Uz to dosies arī desmitiem un varbūt pat simtiem latvju smagās mūzikas mīļu, kuri līdz ar to varēs atbalstīt arī savējos. Un nemaz tik daudz savējo uz skatuves nebūs, jo iekļūt šī prestižā festivāla dalībnieku skaitā nav vienkārši - šogad pie šādas iespējas vēl tikuši vien “Māra” un “Vilkači”.
“Mörkvarg” sevi piesaka kā “speed / thrash metal” grupu, kura piedāvā 80. gadu vecās metālskolas papildinājumus ar mūsdienīgām un progresīvām tendencēm.
Tās pirmsākumi meklējami jau 2017. gada augustā, kad uz pirmo mēģinājumu kopā sanāca vokālists/ģitārists Max un basģitārists Dee. Sastāvs nostabilizējies tikai 2019. gada vasarā, bet pirmais koncerts reģistrēts 2020. gada 14. februārī, klubā “Republika” iesildot britu rokerus “Neon Animal”. Lai gan koncertu bijis relatīvi daudz, lielu atpazīstamību uz pašmāju metālskatuves grupa nav guvusi, turklāt 2022. gada rudenī piedzīvota kārtējā sastāva avārija, kuras novēršana prasījusi gadu. Šobrīd abiem jau minētajiem “Mörkvarg” līderiem piepulcējies ģitārists Jacques un bundzinieks Carlos, līdz ar to grupa atkal aktīvi ķērusies pie koncertdarbības, ko stimulē jaunizdotais “Blindfold”, kas ir albums ar sešām jau iepriekš dzirdētām dziesmām un diviem jauniem gabaliem.
Mēģinājumi pašievietoties “speed / thrash” nišā ir diezgan diskutabli, jo “Mörkvarg” tikai brīžiem atbilst šiem žanriem, pamanoties ar kaut ko atgādināt slavenos “Anthrax” (vokālistam ar Džo Beladonnu gan nav nekādu līdzību), bet lielākoties grupa stilistiski tomēr meklējama enerģiska “hard & heavy” lauciņā. Max ir labas vokālās dotības, priecē arī soloģitāras partijas, Dee bass jauki drebina iekšas un bundzinieks slāna uz nebēdu. Kur tad vaina? It kā nekāda (ja neskaita dziesmu pārmērīgo hronometrāžu - puse no tām ir vairāk nekā piecu minūšu garumā), taču - kaut kā neaizķer… Dzīvajos koncertos “Mörkvarg” enerģija pilnīgi noteikti spēs aizraut, bet albumā viss skan pārāk viduvēji. Ja nu kaut ko īpaši ieteikt, tad tās varētu būt dziesmas “Terror Vendor” un “Trench Devils”.