Recenzija: Shipsea - "Lielās cerības"

© Publicitātes foto

Ar diviem plaši apmeklētiem koncertnotikumiem K. K. fon Stricka villā pagājušajā nedēļā ļoti personīgu, pat privātu, lieldarbu izdevis Shipsea jeb Jānis Šipkēvics. Pats viņš to dēvē par “grūtību pārvarēšanas albumu”, kas saistāms ar norisēm paša dzīvē.

““Lielās cerības” ir albums, kurā iekļautas dziesmas, kas tapušas pirms desmit gadiem. Tas bijis laiks, kad Jāņa dzīvē notikušas pārmaiņas, aktuāli mūzikas un sevis meklējumi, izjukusi viņa laulība. Šis albums ir kā iedrošinājums, ka visām grūtībām var tikt pāri un mācīties pateicību par piedzīvoto,” tā to piesaka viņa komanda.

Koncertvakaru sākumā viesus sagaidīja pats Shipsea (ar uz “nullīti” nogrieztiem matiem!) ar sarunām un unikālu īsfilmas seansu, stāstot par to laiku, kad radās šis albums, un cilvēkiem, kas to veidojuši. Taču visi šie stāsti nobāl pašu šajā lieldarbā iekļauto dziesmu stāstu priekšā - pat īpaši nemēģinot lasīt starp rindām, piemēram, dziesmās “Lielās cerības” un “Mežaparks” izskan mazliet pat biedējošas atklāsmes. Mūzikas autors ir Jānis Šipkēvics, kurš to pirms desmit gadiem radījis gan individuāli, gan kopā ar Matīsu Čudaru, Ivaru Arutjunjanu, Rūdolfu Macatu, Lenartu Heindelsu un Elizabetu Lāci. Varbūt tāpēc šis albums izklausās stilistiski tik sadrumstalots, atsaucot atmiņā gan kaut ko no grupas “Instrumenti” “Islandes laikmeta”, gan Shipsea pēdējo laiku daiļrades, gan džezmeņiem cienīgas improvizācijas.

Viss minētais sastāvs kāpa uz skatuves arī koncertos K. K. fon Stricka villā, tikai Matīsa Čudara vietā ģitāru savās rokās ņēma Svens Vilsons - Matīss esot Amerikā, kur, kā sanākušajiem stāstīja Šipītis, palīdzot Kristapam Porziņģim gatavoties NBA finālmaču sērijai - pieņemsim, ka mēs viņam noticējām… Kas attiecas uz šo sastāvu, nevar īpaši neizcelt Arutjunjanu, kura meistarība atstāja ar vaļā muti. Lai gan - visi tur ir lieli meistari.

Daļas dziesmu tekstu ir radījis pats Jānis, taču izmantoti arī tādu autoru kā Edvards Estlins Kamings, Emīlija Dikinsone, Sigurbjorga Trastardotira, arī Ojārs Vācietis u.c. darbi. Kopumā te ir tikai septiņas kompozīcijas, taču to muzikālais spektrs ir ļoti plašs. Diez vai šo programmu varēs piedāvāt klausītājiem kā atsevišķu tūres sadaļu, to nāksies integrēt citā repertuārā (vai otrādi). Shipsea daiļrades romantiskās puses cienītājiem ieteicamas dziesmas “Lielās cerības”, “Mežaparks” un “Meitene no manas klases”, “Instrumentu” elitārā skanējuma piekritējiem - “Murder Story” un “I’m Nobody”, savukārt “Ilgi vēl” ir vienkārši skaista un smeldzīga dziesma, kas ieteicama itin visiem.

Un vēl. “Šis ir pirmais albums, kuru esmu producējis un miksējis pats,” stāsta Jānis. “Apgūstot mūzikas producēšanu kā students Stokholmā, Karaliskajā mūzikas akadēmijā, šis albums ir kļuvis par šī mācību gada procesa rezultātu.” Nav gan minēts, vai Šipkēvics par to saņēmis ieskaiti vai atstāts uz otru gadu…