Recenzija: Edavārdi – “Iekšas”
Viens no pēdējā laika gaidītākajiem latvju hiphopa ierakstiem – inteliģentā repa pārstāvja Edavārdi (īstajā vārdā Eduards Gorbunovs) jaunākais studijas darbs. Uz to nācās gaidīt samērā ilgi, jo iepriekšējais albums “Ekosistēmas” nāca klajā pirms trīs gadiem - tiesa, arī iepriekš Edavārdu soloalbumu izdošanas amplitūda bija līdzīga. Starp citu, joprojām nav skaidrs, kā “Ekosistēmām” izdevās palikt bez “Zelta mikrofona” par labāko hiphopa albumu attiecīgajā gadā – tas to bija godam pelnījis… “Iekšas” sākts rakstīt jau pirms diviem gadiem, bet process ieildzis paša Edavārdi aizņemtības citos projektos dēļ (“Singapūras Satīns”, ar Dubru un Čižiku “drum’n’bass” projektā “Krata” u.c.).
Jaunais albums tapis sadarbībā ar bītmeikeru un producentu NiklāvZ (Niklāvs Sekačs), darinot desmit jaunus skaņdarbus. Par vokālu ierakstu ir atbildīgs NiklāvZ un arī ansis, kurš veicis visu dziesmu gala apstrādi, kā arī palīdzējis ar producēšanu. “Albums “Iekšas” parāda izpildītāju no visām pusēm, ļaujot vaļu kā nopietniem skaņdarbiem, tā arī daļai humora izjūtas.” Lielākā novitāte - šī albuma vokālajā sadaļā lielu lomu spēlējušas dziedātājas (un ikdienā arī labas draudzenes) Linda Rušeniece jeb Linn un Una Daniela Aizgale, bet dziesmas “Iekarošu pasauli” tapšanā piedalījies arī Edvards Broders no “The Bad Tones”.
“Šis albums tapa ar uzstādījumu būt maksimāli brīvam un radošam,” skaidro Edavārdi. “Veidojot “Iekšas”, es daudz retāk vērsos pēc padoma pie saviem kolēģiem un koncentrējos uz savu vīziju. Šoreiz teksti netika rakstīti pie pabeigtiem bītiem - es devos ar ideju pie Niklāva, un viņš no nulles radīja pavadījumus, kuri atbilda manai vīzijai. Iepriekšējā solo albumā bija daudz pārdomu un melanholijas, tāpēc šoreiz centos sevī atrast citas šķautnes, pārkāpt pāri tam, kam man vajadzētu būt, un brīvi radīt.”
Lai gan Edavārdi saka, ka pēc padoma pie kolēģiem vērsies daudz retāk, “Iekšas” vienalga ir pārpilnas ar influencēm no citiem latvju hiphopa pasaules varenajiem. Lindas un Unas Danielas piesaiste kopumā vairāk nekā pusē no visām albumā iekļautajām dziesmām bija prognozējami riskanta, un tas arī ir pierādījies - abas šīs dziedātājas ir pārāk… labas. Respektīvi - viņas ar savu klātbūtni nomāc galveno izpildītāju, līdz ar to, piemēram, “Iekarošu pasauli” (to drīzāk vajadzēja kā albuma noslēdzošo dziesmu nevis ievadošo) un/vai “Nesu sev līdzi” brīžiem izklausās pēc Lindas un Unas sologabaliem ar Edavārdiem pieaicinātā viesmūziķa statusā nevis otrādi.
Nepārprotiet, iepriekš minētais nav pārmetums vai kritika, bet tikai fakta konstatācija. Kopumā “Iekšas” neliek vilties, un radošajā frontē ikdienā strādājošais Eduards ar saviem tekstiem pierāda, ka joprojām ir viens no visās jomās erudītākajiem un inteliģentākajiem reperiem, ko neliek apšaubīt pat visai dažādi skaidrojamā dziesma “Atpakaļ dušā”.
Izcelt no jaunā albuma varētu teju visas dziesmas. Jāatzīmē radiostacijām draudzīgā “Iekarošu pasauli” un atmiņā paliekošā “Nesu sev līdzi”, ironiskās un ar sintīpopa elementiem bagātinātās “Ķermenis” un “Tāpat vien”, gangsteru hiphopa stilā uzbrūkošās “Paskaidro” un “Met ārā”, kā arī aizdomāties liekošā “NASA”. Lai gan “Iekšas” gribētos likt soli aiz “Ekosistēmām”, šis vienalga ir ļoti, ļoti labs darbs.