Recenzija: Grēcīgie Partizāni – "Ēnas trokšņo"
Mūzikas un mākslas centrā “Noass” sestdien, akurāt starp TV skatāmajiem hokeja un Eirovīzijas notikumiem, neordināri domājošie pulcējās uz folkpanka grupas “Grēcīgie Partizāni” albuma prezentāciju. Neskatoties uz drēgnajiem laika apstākļiem, kas lika mūziķiem pirms uzstāšanās cītīgi berzēt un sildīt stīvi nosalušos pirkstus, sanākušo bija varen daudz – tātad interese par šo grupu ir un liela. Arī paši “GP” bija pacentušies: T-krekli un cita “merchandise” atribūtika, arī CD (!) formātā pieejamais jaunais ieraksts utt. Ja savulaik šī grupa šķita tikai “underground” domubiedru izveidots projekts uzspēlēšanai brīvajā laikā, tagad uz to jāskatās daudz nopietnāk. It īpaši tāpēc, ka “partizānu” jaunais garadarbs ir ļoti atzīstams.
“Ēnas trokšņo” ir grupas otrais albums, kas seko 2021. gadā izdotajam “Noziegums un gods” (vai trešais - vismaz “Bandcamp” vietnē pieejams arī 2020. gadā izdots darbs ar nosaukumu “Viss ir slikti”). “Grēcīgo Partizānu” idejiskais līderis ir daudzos projektos manītais Kārlis Pūķis, kurš vairāk nekā desmit gadus spēlējis folkpanku uz ielām, un, šķiet, prot spēlēt praktiski visus instrumentus. “GP” jaunajā albumā uz viņu gulstas balss, ģitāra un bass, kā arī dažādi perkusiju palīgelementi, bet pārējie “partizāni” ir Pūķa līdzgaitniece Anete Dance (veļas dēlis, piebalsis), kā arī Arno Titovs (vijole, mutes ermoņika, piebalsis) un Nauris Gailītis (bandžo, piebalsis), bet koncertā “GP” piebiedrojās arī basģitārists. “Grēcīgie partizāni” ir “četri draugi, kurus aizrauj ceļošana pa Latviju, neatkarīgs dzīvesveids un spēlēšana uz ielām, savijot “bluegrass” instrumentāciju, pankroka ritmus un tautiskas melodijas.”
Jaunais albums ierakstīts studijā “Hodila Records”, taču noteicoša loma tā skanējumā bijusi arī pults pavēlniekam Oliveram Tarvidam. “Palielinoties sarežģītības pakāpei partijās un aranžijā, tika lemts, ka šis ieraksts jāveic profesionālā vidē, pilnvērtīgi izceļot akustiskā skanējuma spēku un dzidrumu. 13 skaņdarbu gaitā apdziedāti murgi, bailes, cilvēka ēnas puses, kā arī brīvība un tās sekas.”
Ja salīdzina “ēnas” ar “GP” iepriekšējiem darbiem, šis ir pārsteidzoši nobriedis garadarbs, kura ierakstam, šķiet, pieiets ar lielu atbildību un pat nopietnību - kurš gan to būtu gaidījis no Pūķa?! Brīžiem “partizāni” pietuvojas “Juuk” skanējumam, brīžiem tuvākas asociācijas rodas ar “Rahu The Fool” un/vai “Alum Alu”, taču saglabājot “GP” oriģinalitāti, ko izceļ harizmātiskā Pūķa aizrautīgi histēriskais vokāls un, protams, Anetes veļas dēlis. Arī teksti, tikai šoreiz tie vairs nav ielas panku līmenī (te vairs nedzirdēsiet kā iepriekšējā albumā “katru dienu es situ pa stīgām / un situ kulakā” vai “Es esmu panks un visiem zaj***l”…), bet krietni dziļāki, lai gan joprojām ar augsti paceltu “underground” karogu.
Krietni lielāka loma šajā albumā piešķirta Anetes vokālam, savukārt vijolniekam Arno pat uzticēts izpildīt dziesmu “Kapsētas blūzs” un rezultātā sanācis Edgara Šubrovska stila cienīgs gabals. Bandžo, veļas dēlis (kā Anete ar to prot apieties - fantastiski!) un vijole - viss piederas pie lietas, viss ir savās vietās. Apskatnieka favorītdziesma - mazliet smeldzīgā un teju šausmu stāsta cienīgā “Sikspārņu ragana”, faniem laikam vislabāk patīk “Sapņu slepkavnieks” (tā vismaz šķita koncertā), no kolēģiem cildinošākās atsauksmes dzirdētas par jau minēto “Kapsētas blūzu”, paši “partizāni” ar lielāko degsmi izpildīja “Mazie kroplīši”, noteikti aizraus un jebkurai auditorijai derēs arī “Gribu palikt viens” utt.
Par albumu “Ēnas trokšņo” dzirdētas ļoti labas atsauksmes no visdažādākajiem klausītājiem - arī tādiem, kuri ikdienā nesaskaras ar “underground” mūziku. “Grēcīgie partizāni” kļūst (jau ir kļuvuši) par nopietnu spēlētāju latvju mūzikas apritē.