RECENZIJA: Stabs – “Sadursme”
Pavisam svaigs izdevums – trokšņu roka grupas “Stabs” debijas albuma atklāšana notika pirmdien, 6. maijā, “Barona buduārā”. Tā ir vieta, kurā šīs īpatnējās apvienības mūziķi komponē un “visādi citādi izvērš savu radošo darbību.”
“Stabs” ir labāko draugu trio, kurā darbojas bundzinieks Aleksandrs Barons, basģitārists Uģis Jansons-Krastiņš un ģitārists Roberts Šūmanis. No šiem trim plašākai auditorijai pazīstamākais ir Aleksandrs Barons, kurš ir daudzpusīgs dzejnieks un mūziķis - šogad nāks klajā arī viņa debijas dzejas krājums “Vientulības labirints” un otrais laikmetīgās folkmūzikas solo albums “Gaidot sniegu”. Uģis Jansons-Krastiņš jeb Ug Ug Ugg Ugg ir skaņu inženieris un producents, kuram 2022. gadā vien klajā nāca pieci (!) soloalbumi dažādos stilos, bet 2023. gada nogalē iznāca “Igrek”, kas tapis kopā ar Aleksi Luriņu (ritunsiic). Savukārt Roberts Šūmanis, labāk zināms kā Svēte, ir kasešu leibla “Sāpes skaņas” un grupas “Velnezers” dibinātājs, arī daļa no repa apvienības “New Wavy”.
““Sadursme” ir vēstījums par 21. gadsimta Rīgu kā vietu, kur ik dienas Rietumu vērtības saķeras ar visur klātesošo padomju mantojumu. Tās ir dārgas mašīnas un slikti ceļi, tukšas ēkas un aizvien jauni un milzīgāki lielveikali, iepriekšējo paaudžu grandiozā trauma un zilas gaismas apspīdētas pēcnācēju vienaldzīgās sejas, naids no pirmā acu skatiena sabiedriskajā transportā, viskrāšņākā lamāšanās un vispliekanāk izteiktā mīlestība,” tā tiek pieteikts grupas albums.
Pirmie šie albuma singli tika izdoti komplektā ar skaidrojumiem par to vēstījumu, kas šiem garadarbiem nudien ir nepieciešami. Piemēram, “Viss ļaunais ir mūžīgs - viss mūžīgais ir ļauns” esot “epigramma Latvijas austrumu kaimiņvalstu mūžīgajiem prezidentiem, kas ir tikai tirāni zem groteski izvalbītām demokrātijas maskām”, bet skaņdarba nosaukuma iedvesmas avots ir 1921. gadā notikusī dadaistu kabarē performance, kas tika pasniegta kā tiesas prāva (par to ieteicams internetā palasīt sīkāk - diezgan interesanta lieta). Savukārt singla “Izsalkums un alkatība” pamatā esot Aināra Šlesera dzīvesstāsts - no skaudras bērnības Ķengaragā līdz lielveikalu miljonāram un deputātam. Kā savās trokšņojošajās mūzikas skaņās trijotne redz šādus vai citādus vēstījumus, grūti pat iedomāties, taču apskatnieks labprāt uzzinātu, par ko ir citu skaņdarbu stāsti.
Par grupas muzikālo pienesumu domas dalīsies: vieni uzskatīs, ka tas ir ar mūzikas instrumentu palīdzību radīts parasts troksnis, citi tajā atradīs kādus zemtekstus un dziļākus domugraudus, kas lieliski ietērpti noskaņu mūzikā. Pirmajiem par labu runās tādi skaņdarbi kā “97 vainagi” un “Rīga ir gatava”, citi varēs oponēt, balstoties uz tādām kompozīcijām kā jau minētā “Izsalkums un alkatība” un vēl pāris. Šo rindu autors savā vērtējumā laikam tomēr būs tuvāks pirmajiem nekā otrajiem, lai gan koncertos “Stabs” spēj ievest tādā kā hipnotiskā transā, liekot domām aizceļot nezināmās tālēs. Jā, un skaņdarbs “Sfinksa treniņtērpā” ir foršs!
P.S. Ticiet vai nē, bet šis apskatiņš jau bija sagatavots, kad “Stabs” nāca klajā ar jaunu un efektīgu videoklipu un - tieši dziesmai “Sfinksa treniņtērpā”! Arī tam ir savs skaidrojums, kuru var izlasīt pievienotajā klipa saitē.