RECENZIJA: Depustūtes – “Kretīnu pavadā”
Starptautiskā sieviešu diena 8. marts – kur nu vēl labāks laiks, kad savu debijas albumu izdot tādai grupai kā nikno meiteņu apvienībai “Depustūtes”, kas tieši minētajā datumā to arī izdarīja! Savukārt pašreizējais brīdis, kad visa Latvija virmojas uzmākšanās skandālu augstskolās saceltajos viļņos, “Depustūtēm”, viņu dziesmām un tajās paustajām atziņām vispār ir kā radīts. Turklāt vēl jāpiezīmē, ka šonedēļ šīs trīs niknās jaunkundzes (un vienu puisi) varēs dzirdēt un redzēt arī klātienē - 22. martā klubā “Depo”.
“Depustūtes” ir “riot grrrl” grupa, kas spēlē ārprātīgi niknu pankroku un hārdkoru. “Riot grrrl” ir feminisma atzars, kura mērķis ir veicināt sieviešu plašāku iekļaušanos mūzikā un politikā, bet šis termins veidojies, sapludinot dusmas apzīmējošo “grrr” ar anglisko “girl”. Plašāks un tēlaināks skaidrojums - jaunas meitenes ir daudz pašpārliecinātākas un drosmīgākas, pirms to sagrauj sabiedrība. “Sievietēm ir jābūt iespējai izpaust sevi [mūzikā] tādā pašā veidā kā panku vīriem. Diemžēl bieži vien sievietes mūzikā un politikā netiek uztvertas nopietni. Tas ir par sieviešu iespēju palielināšanu gan mūzikas, gan politiskajā laukā,” skaidro “Depustūtes”.
Grupas vadošais un redzamākais spēks ir vokāliste Kata, un albumā iekļautais materiāls lielākoties ir tieši par viņas dzīvi un pārdomām - sūrā dzīves realitāte, kas izkliegta dusmīgā mūzikā.
Vēl sastāvā ir basiste Morana (tieši viņas rokai pieder arī acis piesaistošais albuma vāciņš) un bundziniece Evisa, bet stipro dzimumu “Depustūšu” rindās pārstāv ģitārists Marks. “Depustūtes - deputāti ir valsts prostitūtas. Esam grupa, kas caur savu agresīvo spēli dzied par politiku, sieviešu nevienlīdzību, kapitālistisko sabiedrību, “mentiem” un, protams, arī par alu. Grupā esam četri - vokāliste Kata, kas spēj gan melodiski dziedāt, gan agresīvi kliegt. Marks spēlē ģitāru jau n-tos gadus un ir pieredzējis mūziķis. Morana “kapā” basu un piedod mums dzīvību, un Evisa agresīvi sit pa bungām, cerot, ka būs ritmā,” tā sevi piesaka “Depustūtes”. Plašāku interviju ar viņām var noklausīties Radio NABA 3. marta raidījumā „Bitīt matos”.
Jāatzīst, ka albums šokē - labā nozīmē. Līdz šim nikno meiteņu žanrs pie mums asociējās ar grupu “ŠŅK”, taču “Depustūtes” izklausās pat pārākas - tostarp arī no ieraksta kvalitātes viedokļa, par ko parūpējušies “Hodila Records” vīri. Īsas un galēji agresīvas pankroka dziesmas, kurās asā formā tiek protestēts pret pastāvošajām sociālajām normām, stulbiem vīriešiem utt., u.t.jpr. - lūk, kādam ir jābūt īstam pankrokam! Protams, Katas skaļi izkliegtos dziesmu tekstus ne vienmēr var (lasi: gandrīz nekad nevar) saprast, taču, kā norādījušas pašas “Depustūtes”, “šis nav par to, cik labi vai slikti tu spēlē, bet par sevis izteikšanu un ziņu, ko gribi pateikt caur mūziku.”
Ja no muzikālā viedokļa, tad atmiņā paliekošākās dziesmas ir “CCCP” un “Sātaniste”, savukārt no tekstu viedokļa - “Tu neesi tēvs” (tās koncertieraksts atrodams arī interneta vietnē “YouTube”). Taču ir vēl virkne dziesmu, kurās izkliegtā sāpe nemaz nav tik bērnišķīga, piemēram, “Pedofils”, “Sīkie dzērāji”, “Tabletes”, “Māte”, “Inflācija” u.c. Nenovērtējiet “Depustūtes” par zemu - aiz meiteņu izaicinošā tēla un skaļās kliegšanas slēpjas nopietns jauniešu (un ne tikai viņu) problēmu izgaismošanas process! Un tas nekas, ka šis izgaismošanas process tiek pasvītrots ar sulīgu “bļ**”, “d***a” vai kādu citu spēcīgāku vārdu - vienkāršajiem ļautiņiem dažkārt citādāk nepielec.