RECENZIJA: Advanced Blue – “Svabads”
Pirms kāda pusotra mēneša savu lieldarbu savdabīgā vietā prezentēja savdabīga grupa – psihedēliskā roka pārstāvji “Advanced Blue” par albuma klajā laišanas svinību vietu bija izvēlējušies Anglikāņu baznīcas telpas.
Lai gan paši “Advanced Blue” sevi pieskaita psihedēliķiem, viņu mūzika balstīta uz blūzroka elementiem. Tās galvenais trumpis un redzamākais tēls ir līdz sirds dziļumiem aizrautīgais un meistarīgais ģitārists/vokālists Gustavs Gerhards Gailītis, kurš ar savu spēles manieri atgādina gadsimtu mijā populārās grupas “Driving South” (vēlāk “Mona de Bo” u.c. projekti) līderi Edgaru Rubeni jaunībā. Pārējie - basģitārists Rūdolfs Mikus Stelps un bundzinieks Oskars Vismanis. Šķiet, ka “Advanced Blue” uz skatuves ir jau gadiem, jo koncertos viņi redzēti un dzirdēti jau grūti saskaitāmas reizes, taču oficiāli pieteikts, ka grupa aktīvu darbību uzsākusi tikai 2020. gada sākumā (par dibināšanas laiku gan piesaukts 2018. gads), un “Svabads” ir viņu pirmais pilnmetrāžas albums. 2021. gadā gan izdots debijas EP ”Ego”.
“Dziesmām vijoties savā vaļā un improvizācijā, kas vieno gan klausītājus, gan mūziķus, galvenais ir ļauties dotajam mirklim un skaņas viļņiem, kas ieies ausīs un kutinās jūs no iekšienes,” tā tiek pieteikti “Advanced Blue”. Vislabāk šiem skaņas viļņiem un kutināšanai ļauties koncertos, tomēr arī ierakstos grupa ir vērtība.
“Svabads” piedāvā deviņas pamatīgas kompozīcijas 6 - 7 minūšu garumā katru, kurās Gustavs & Co izspēlējas līdz pēdējam sviedram un ar savu aizrautību liek arī klausītājiem nonākt viņu skanējuma gūstā. Piemēram, “Laiks” un “Purvs” - fascinējoši un kaut kādā mērā pat hipnotiski gabali, kuri visprecīzāk parāda “Advanced Blue” būtību, savukārt “Sedziņa” liek ar neticību paraudzīties uz skanošo materiālu, vai straumēšanas serviss nav sadomājis patvaļīgi pārslēgties uz grupas “Sigma” daiļradi. Ja par mīnusiem, tad brīžiem rodas aizdomas, ka skaņdarbi mākslīgi izstiepti šādā ilgā hronometrāžā, lai mūziķi varētu demonstrēt savus meistarību. Arī par tekstiem rodas jautājumi, piemēram, dziesmā “Jancīgs” (un vēl dažās) tie šķiet vienkārši izzīsti no pirksta, jo - kaut kas taču ir pie tā mikrofona arī jādzied! Taču, kā jau minēts, lielākā vērtība grupa ir “dzīvajā”, bet koncertiem nepieciešams aizvien jauns skaņu materiāls, un te nu tas ir!