RECENZIJA: MM Orķestris - “Aiz ko garš pavasar’s?”

© Publicitātes foto

Lai gan “MM Orķestra” nosaukums plašākai sabiedrībai varbūt arī neko neizteiks, aiz tā stāv ļoti zināmi vārdi - tā ir jauna mūziķu apvienība, kurus vieno komponista Mārtiņa Miļevska (“Auļi”, agrāk arī “Astro’n’out”, spēlē arī kopā ar Goran Goran un citos projektos) mūzika. Albuma ierakstā piedalījušās solistes Ieva Sutugova, Beāte Zviedre un Zane Dombrovska, dziedātāji Ivars Cinkuss, Andrejs Planders, Edgars Kārklis un Mārtiņš Miļevskis, kurš ierakstā rosījies arī kā multiinstrumentālists, bet vēl pie spēlēšanas tikuši ģitārists Jānis Kalniņš, koklētāja Latvīte Cirse, vijolnieks Otto Trapāns un dūdinieks Kaspars Bārbals.

Skaņu režisors Kaspars Bārbals studijā “Lauska” albuma skaņas dizainu izveidojis arī Dolby Atmos telpiskajā skaņas formātā, kuru savās mājās varēs novērtēt atbilstošas aparatūras īpašnieki, taču darbs gluži labi klausāms arī pavisam spartiskos apstākļos (to apskatnieks no savas pieredzes) - uz datora un ar “Spotify” starpniecību. Skaistas un tautiskas kompozīcijas, kuru vienīgais mīnuss ir tāds, ka pēc noskaņas to prasītos klausītos vasaras pilnbriedā, nevis šā brīža aizdomīgajos klimatiskajos apstākļos. Jaukākie skaņdarbi - “Atiet jauka vasariņ’” Beātes Zviedres simpātiskajā dziedājumā un ar kaut ko hipnotizējošais “Naktī nāca barga salna” (te prasītos piesaistīt grupas “Dagamba” vīrus), arī “Veri, māte, vara vārtus”. “Mārtiņa mūziku caurvij izsmalcinātas melodijas un suitu kultūrtelpā mantotās tautas mūzikas saknes,” tā tiek raksturotas Miļevska kompozīcijas. Kopumā ducis dziesmu.

Albums radīts speciāli Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansambļa “Vektors” 65 gadu jubilejas deju uzvedumam “Aiz ko garš pavasar’s?”, kuru vairāk kā 120 dejotāju izdejos jaunās un daudzveidīgās Dagmāras Bārbales horeogrāfijās. Tas viss 12. aprīlī Ķīpsalas hallē, kur programmas dzīvajam izpildījumam pievienosies arī bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi” un dziedātājs Ernests Medenis.

Režisors Reinis Suhanovs uzveduma stāsta pamatā izmantojis Edvarta Virzas poēmas “Straumēni” daļu “Pavasaris”. “Caur dziesmām, dejām un stāstiem vīsies mainīgais, cerībām pilnais pavasara laiks, kas piepildīts dabas norisēm, tradicionāliem lauku darbiem un ieražām. Uzvedums ir horeogrāfisks vispārinājums par cilvēka un dabas saskaņas nebeidzamajiem meklējumiem un nepieradināmo plūdumu.”

Svarīgākais