Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Izklaide

Pasniegtas Latgaliešu kultūras balvas “Boņuks 2023”

© Publicitātes foto

Latgales vēstniecībā "Gors" 2. marta vakarā notika svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija, kur tika godināti desmit balvas ieguvēji – spilgtākie un nozīmīgākie notikumi un personības latgaliešu kultūrā 2023. gadā, kā arī pasniegta balva par mūža ieguldījumu ilggadējam Krāslavas kultūras darbiniekam Jāzepam Dobkevičam. Par simpātijas balvas – “Žyks” – saņēmēju kļuva – Baltinavas teātris “Palādas”.

Par “Boņuks 2023” ceremonijas vadītājiem kļuva brāļi Kozlovski - Oskars, Juris, Jānis un Mārtiņš aka Kozmens - plašāk pazīstami, kā humora šova “Četri brāļi” dalībnieki. Skatītājus klātienē sveica vīru koris “Graidi”, “Laimas muzykanti”, ansamblis “Sabia”, kapela “Bumburneicys”, “Latgalīšu reps”, “MARYSANA band”, MIKC “Latgales mūzikas un mākslas vidusskola” džeza apvienība “Sipisnīks ar madu”, JDK “Austra”, JDK “Dziga” un VPDK “Dzimta”. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonijas režisors ir Juris Jonelis, bet scenogrāfijas autors Ivars Noviks.

“Boņuks 2023“ apbalvojumu par padarīto 2023. gadā saņēma (alfabēta secībā):

DZIESMUSPĒLE "TRASUNS. FABULAS" - Latgales vēstniecība "Gors" savu jubileju uzsāka svinēt 29. aprīlī, kad notika ievērojama garīdznieka un Latgales sabiedriskā darbinieka Fraņča Trasuna pierakstītajām fabulām veltītā dziesmuspēle. Ar izrādes mūzikas materiālu strādā pieci komponisti - Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa un Ernests Mediņš, kuri "taps redzami", jo viņi reizē būs arī savu jaundarbu izpildītāji. Jaundarbu atskaņojumā piedalīsies arī Rēzeknes kamerorķestra mūziķi, Trasuna dzejas tekstus izspēlēs aktieri, muzikāli teatrālo darbību vadīs diriģents Jānis Stafeckis un režisore Inese Mičule.

FOLKLORAS KOPA "CEIDARI" AR ALBUMU "DZĪDUOTUMI, ĻUSTĀTUMI" - folkloras kopa “Ceidari”, kura darbojas Rīgā un ir vienīgā tik regulāra aktivitāte un radošais latgaliešu kolektīvs Rīgā, svinēja 10 gadu dzimšanas dienu. Par godu svētkiem folkloras kopa izdeva Bērzpils puses dziedājumiem un dziesmām veltītu tautas mūzikas albumu “Dzīduotumi, ļustātumi”. Albuma mērķis un uzdevums - godināt un popularizēt Latgales nemateriālo kultūras mantojumu, kas ar albumu, ierakstiem, video materiāliem un izstādi veiksmīgi izdarīts, izceļot tieši Balvu novada Bērzpils puses tradīcijas un ļaudis.

GALDA SPĒLE LATGALISKI "ČIPIERKSTNEITS" - gada sākumā latgaliešu kultūras kustība “Volūda” sadarbībā ar folkloras kopu “Upīte” izdevusi Jolantas Keišas taisīto galda spēli “Čipierkstneits”. Jaunā galda spēle “Čipierkstneits” ir pirmā zināšanu, uzdevumu, atjautības un arī veiksmes spēle latgaliski. Spēles nosaukuma “Čipierkstneits” ideja ņemta no Ontona Slišāna daiļrades - tas ir četros pirkstos paņemams lielums jeb šķipsniņa. Tāda ir arī spēles ideja - šķipsniņa latgaliskuma, zināšanu, informācijas un sajūtas kopā ar spēles biedriem.

GRUPYS "BEZ PVN" ALBUMS "PARALELI HORIZONTI" I PREZENTACEJIS KONCERTI - 2023. gadā noslēdzās grupas "Bez PVN" vairāk nekā gada garumā aktivitātēm pilnā albuma "PARALELI HORIZONTI" atrādīšana. Jau 2022. gadā grupa rādīja un iesāca vēl nebijušu izaicinājumu - reizi mēnesī publicēt jaunu dziesmu un video. 2023. gadā “Bez PVN” turpināja un noslēdza šo izaicinājumu, kopumā tika publicētas visas 10 albuma dziesmas. Vislielākais gandarījums ir par abiem lielajiem koncertiem, kur “Bez PVN” organizēja albuma dzīvo prezentāciju - Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", un Rīgā, koncertzālē "Palladium".

INTA PUJĀTA VIDES OBJEKTI "ODUMA MEITYS" - arhitekts Ints Pujāts ir izveidojis vides objektus “Oduma meitys” (Ādama meitas), kas ir vairāk nekā piecus metrus augsti. Objektu nosaukums “Oduma meitys” ir iedvesmots no senas Adamovas ezera teikas, kas stāsta par māsām, kuras, turēdamas izgaismotu elementu, ir palīdzējušas brālim neapmaldīties pasaulē. Šis objekts ir daudz vairāk nekā tikai māksla. Tas ir Pujāta veltījums Latgalei un tiem, kas devušies pasaulē laimes meklējumos.

KOMIKSS BĒRNIEM LATGALISKI "SUNĀNS BREIVEIBĀ" - latgaliešu kultūras kustība “Volūda” izdevusi Lauras Melnes un mākslinieces Viviannas Marias Stanislavskas kopdarbu - pirmo komiksu latgaliešu valodā. "Sunāns breiveibā" ir stāsts par kādu suni vārdā Sunāns, kurš ar saviem saimniekiem, jaunu pāri, dzīvo Rīgā, bet viņiem nākas pārcelties uz dzīvi Latgales laukos. Komikss ir pirmais tāda veida izdevums bērniem latgaliski un 2023. gada laikā ieguva gan profesionāļu, gan arī mazo skatītāju atzinību.

LATGALES KAROGA APSTIPRINĀŠANA - 2023. gada 19. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits apstiprināja latviešu vēsturiskās zemes - Latgales - karogu. Latgales karoga apstiprināšana ir vēsturisks brīdis, jo šis pēc sarkanbaltsarkanā ir otrais oficiāli apstiprinātais karogs. Līdz ar karoga oficiālu apstiprināšanu tas ir kļuvis par vienu no valsts simboliem. Latgales karoga oficiāla apstiprināšana izbeigs pastāvošo diskusiju un nevienprātību pašu latgaliešu vidū, kāds karogs būtu lietojams kā Latgales novada simbols.

PROJEKTS "BOLSU TOLKA" - “Balsu talka” ir projekts latviešu valodas nākotnei. Tā mērķis ir iemūžināt mūsdienās runāto latviešu valodu un nodrošināt latviešu valodas pieejamību tehnoloģiju attīstībai. Šo mērķi varam sasniegt tikai kopīgiem spēkiem, tāpēc aicinām katru ierunāt vismaz piecus teikumus, lai savāktu pēc iespējas vairāk runas paraugu un izveidotu daudzveidīgu, atvērtu un ikvienam pieejamu latviešu runas datu kopu.

RADIO IESTUDĒJUMS "BRUOLI" - no 21. līdz 25. martam Latvijas Radio 1 ēterā izskanēja pirmā kriminālromāna latgaliski "Bruoli" radio iestudējums. Jaunajā iestudējumā, kura mākslinieciskais vadītājs ir Kristaps Rasims, piedalījās 25 Latvijas profesionālo un amatierteātru aktieri, kā arī sabiedrībā pazīstamas personības. Iestudējumā skanēs profesionālo aktieru Jāņa Kroņa, Katrīnas Grigas, Ingas Misānes-Grasbergas, Kristapa Rasima balsis, kurām pievienojušies Baltinavas dramatiskā kolektīva "Palādas" un Rēzeknes Tautas teātra aktieri - Anita Ločmele, Jāzeps Jermacāns, Imants Slišāns, Aldis Leidums, Ilmārs Dreļs, Jānis Pampe un citi. Tāpat iestudējumā ieskanēsies arī sabiedrībā pazīstamu personību - aktiera un komiķa Jāņa Skuteļa, radio personības un influencera Laura Zalāna, mūziķa Renāra Kaupera, pasākumu un raidījumu vadītāja Mārtiņa Kozlovska jeb Kozmena, priestera Guntara Skutela un citu balsis.

VĪRU KORIS "GRAIDI" - XXVII Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru konkursa finālā “Koru kari”, kurā sacenšas labākie kori Latvijā, augstāko apbalvojumu vīru koru grupā ieguva Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" vīru koris "Graidi" Jāņa Mežinska vadībā.

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināts Krāslavas kultūras stiprais balsts, ilggadējs kultūras darbinieks, aktīvs Krāslavas Romas katoļu draudzes un Krāslavas poļu biedrības dzīves organizators Jāzeps Dobkevičs.

Jāzepa Dobkeviča darba mūžs ir veltīts dzimtā Latgales novada un it īpaši Krāslavas puses ļaudīm. Pēc pirmās darba pieredzes Andrupenes Tautas namā viņš 40 gadus (1978-2018) nostrādā Krāslavas pusē - organizējot, vadot pasākumus, rūpējoties par Krāslavas novada māksliniecisko kolektīvu ikdienas vajadzībām un svētku norisēm, veicot apjomīgu, emocionāli sarežģītu un citiem bieži vien neredzamu darbu. Krāslavas novads ir vieta, kur Dvina pārtop Daugavā un sveiciens "Labrīt” atskan daudzās valodās - latviski, latgaliski, poliski, krieviski, baltkrieviski. Būdams polis, bieži ciemojoties pie mātesbrāļa katoļu draudzē, iemācījies arī latgaliešu valodu, Jāzeps ir mācējis atrast kopīgu valodu ar visiem, jo uzskatījis, ka tieši kultūra un māksla veido neredzamus tiltus uz mieru un savstarpējo cieņu. Visprecīzākie vārdi, kas raksturo Jāzepa būtību, ir sirsnīgums, laipnība un mīlestība pret apkārtējiem cilvēkiem.

Pateicoties latgaliešu kultūras ziņu portālam "lakuga.lv" un Latvijas sabiedrisko mediju portālam "lsm.lv", no 16. līdz 29. februārim ikviens gribētājs varēja balsot par savu simpātiju. Šogad sabiedrība ir lēmusi, ka 2023. gada simpātijas balvas - “Žyks” - saņēmējs ir Baltinavas teātris “Palādas”, kas šogad svin 25 gadu jubileju. Tas ir labi pazīstams visā Latvijā un ir neatņemama Baltinavas pagasta, Balvu novada, kā arī Latgales vizītkarte. Kolektīvā darbojas 18-20 aktieri (saimes ar bērniem). Tajā ir iesaistījušies Baltinavas un Briežciema pagasta ļaudis. "Palādas” ar savu darbošanos atjaunoja teātra tradīcijas Baltinavas pusē, popularizējot latgalisko vidi un valodu, kas piešķir katrai izrādei īpašu šarmu, paužot vienkāršu lauku cilvēku sirsnību un labsirdību ar latgaliešu humora pieskaņu.

Šogad tika iesniegti 106 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrija, tās sastāvā iekļaujot iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru. Pretendentus vērtēja pēc snieguma kvalitātes, aktivitātes visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītās rezonanses, latgaliskuma un/vai Latgales kultūras vērtību nešanas, pretendenta ilgtspējas - ietekmes uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.