Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Izklaide

Arfiste Elizabeta Lāce pārsteidz ar skatuves vārdu un šokējoši labu dziesmu

© Publicitātes foto

Ar debijas singlu “Pavasara diena” un tā videoklipu sevi pieteikusi dziedātāja ar skatuves vārdu Zefīrs. Lai gan savu īsto vārdu viņa neafišē, atliek vien dziedātājai uzmest paviršu skatu, lai būtu skaidrs, ka tā ir Elizabeta Lāce – viena no labākajām un pazīstamākajām arfistēm Latvijā, viņa arī muzikālo performanču lielmeistare.

“Pavasara diena” pārsteidz ar hipnotiski suģestējošo psihedēliskā indīpopa skanējumu, taču galvenais - ar Elizabetas Lāces alias Zefīra pārliecinošo dziedājumu, kurš liek domāt, ka šī dziedātāja pie mikrofona bijusi jau ilgus gadus (un neticīgi pārprasīt, vai tā tiešām ir arfiste Lāce).

“Dziesmas refrēnā kompozīcija un mierīgais plūdums atspoguļo mūžīgā ceļa konceptu, askētiskie perkusiju un zvaniņu tembri kā ceļa zīmes iezīmē gospeļa ērģeļu un arktiski aukstas elektronikas asfalta plūdumu, dziesmas kulminācijā iezaigojoties ziemeļblāzmai, kam cauri vijas nebeidzami jūtīga, koķetas pašironijas pilna vokālā melodija un dziedošā runa,” skaisti tēlainās frāzēs šo jaunrades darbu piesaka Zefīra komanda. “Dziesma ir veltījums sev un mums visiem par mūžīgo stāstu: dvēseles dzīlēs cīņu starp diviem pretiniekiem - skaudrās pasaules pagurumu pret neiznīcināmo cerību. Dziesmas liriskās varones iekšējā atklāsme mijas cauri vientulības, līdzcietības, vilšanās, drosmes pretī iznīcībai apzināšanos un cerību, kas savijas ar galveno “šekspīrisko” jautājumu, kam jāatrod atbilde katram pašam - būt vai nebūt?”

Pati mūziķe ir lakoniskāka: “Šī dziesma man ir kā nakts brauciens cauri sniegotiem mežiem, kad viss, ko acīm vari meklēt, ir tālas zvaigznes aukstās, melnās debesīs. Un tas tāpat ir nebeidzami skaisti.” Viņai šis darbs ienācis prātā un uzreiz vienpersonīgi (visi vokāli un instrumenti) bijis pašas ierakstīts kādā 2022. gada janvāra naktī, īsu un intuitīvu mirkli pirms asiņainā iebrukuma Ukrainā, paralēli risinot hroniskas fiziskas saslimšanas fonā radušos pretsāpju zāļu atkarības krīzi.

Lai rastos noskatīties video, pietiek ar tā pavadošā brīdinājuma teksta izlasīšanu: “Auditorija: 16+, videoklipā redzama atkarību izraisošu vielu un paškaitējuma simbolika (nacionālais krīzes un psihoemocionālā atbalsta diennakts tālrunis 116 123). Darba veidotāji stingri iestājas pret jebkādu apreibinošu vielu lietošanu un transportlīdzekļu vadību, visas klipā redzamās darbības ir profesionālu aktieru veiktas LR likumu ietvaros.” Nekā TĀDA gan šajā klipā nav, bet efekts (papildu stimuls to noskatīties) ir panākts…

Video idejas un scenārija autore ir pati Zefīrs, savukārt režiju, filmēšanu un montāžu viņa uzticējusi māksliniekam Aleksejam Beļeckim. Abu kopīgi veidots mūzikas video attīsta iekšējā ceļojuma tēmu. “Galvenā varone ir redzama diennaktīm vadot spēkratu, viņas apātiskajiem maršruta lokiem mijoties ar iekšējās pasaules izlādes (ne)iespējamību - ceļa plūdums turpinās kā laika straume, ko nav iespējams apstādināt, naktis nomaina dienas, sāpes nomaina aizmirstība, tikai ceļš pats no sevis mūžīgi turpinās. Pavasaris ir vecā pārvarēšana un jaunā sākums, atdzimšana, pamošanās. Taču arī simbols mūžīgam cikliskumam. Tas ir punkts, kur robežas starp sapni un nomodu, izdomājumu un realitāti kļūst relatīvas. Dziesmas un video varone pēc ilgas un destruktīvas riņķošanas izvēlas to mainīt. Tikmēr saule turpina aust katru dienu no jauna,” skaidro autori.