90. gadu spilgtākie un atmiņā paliekošākie momenti
Pēdējā desmitgade pirms jaunās tūkstošgades iestāšanās iegāja vēsturē pateicoties bagātīgajam popkultūras mantojumam, sākot no kulta seriāliem un popmūzikas zvaigznēm, līdz plaši apspriestajam skandālam Baltajā namā, vēsta kanāls “National Geographic”.
Šīs desmitgades sākumu iezīmēja Padomju Savienības sabrukums un Aukstā kara beigas, kā arī Vācijas atkalapvienošanās. 1990. gados strauji attīstījās tehnoloģijas un plašākam cilvēku lokam kļuva pieejami mobilie sakari, vēlāk arī personālie datori un internets. Līdz ar globalizāciju un mobilitāti mainījās arī populārā kultūra.
Pirms jaunās tūkstošgades iestāšanās visā pasaulē valdīja panika. Proti, izplatījās bažas par to, ka datori nebūs spējīgi “saprast” ciparu maiņu no “99” uz “00” un nolasīs to kā “1900” nevis “2000”, un tehnoloģiju pasaulei pienāks gals. Tomēr datori izrādījās gudrāki, un pāreja notika samērā gludi.
Par šiem un citiem 1990. gadu zīmīgākajiem notikumiem, parādībām, nejēdzībām un spilgtākajām personībām stāstīs “National Geographic” raidījums “Uz deviņdesmitajiem atskatoties”.
“Draugu” kults
Situāciju komēdija ar vienkāršu nosaukumu “Draugi”, kuru radīja producenti Deivids Kreins un Marta Kaufmane, teju uzreiz ieguva kulta statusu un joprojām lielā mērā nosaka to, kā cilvēki atceras dzīvi 1990. gadu vidū un 2000. gadu sākumā.
Jāpiebilst, ka šis seriāls ir populārs arī to jauniešu vidū, kuri vēl nebija dzimuši, kad “Draugus” pirmo reizi translēja televīzijā. To pārraidīja kanāls NBC no 1994. gada 22. septembra līdz 2004. gada 6. maijam. Pēdējo sēriju noskatījās 52,5 miljoni ASV iedzīvotāju.
Zīmīgi ir arī tas, ka seriāla notikumi risinās Ņujorkā, taču filmēšana notika citā ASV krastā - Kalifornijā. Katra sērija tika filmēta apmēram 300 “Warner Bros” studijas skatītāju klātbūtnē. Viņu smieklus un reakcijas var dzirdēt seriāla aizkadrā.
Seriāla galveno lomu atveidotāji Dženifera Anistone, Kortnija Koksa, Līza Kudrova, Metjū Perijs, Mets Leblāns un Deivids Švimmers ir kļuvuši slaveni visā pasaulē. Savukārt viņu attēlotie varoņi - Reičela, Monika, Fēbe, Čāndlers, Džoijs un Ross - palikuši par draugiem miljoniem televīzijas skatītāju.
Pagājušā gada 28. oktobrī viens no seriāla aktieriem, Metjū Perijs, tika atrasts miris savas Kalifornijas mājas baseinā. Viņam bija 54 gadi. Lai gan Perija cīņa ar atkarībām bija plaši zināma, viņa nāve bija šoks seriāla faniem.
“Siržu karalienes” nāve
1997. gada vasarā pasaule zaudēja modes nama “Versace” dibinātāju, dizaineri Džanni Versači (1946-1997), kuru 15. jūlijā pie ieejas viņas Maiami villā nošāva garīgi nelīdzsvarots pielūdzējs, bet pēc pusotra mēneša, 31. augustā, - Velsas princesi Diānu (1961-1997), kura traģiski gāja bojā autokatastrofā Parīzes Alma tunelī.
Mašīnā, kuru vadīja Anrī Pols, atradās arī princeses draugs, ēģiptiešu izcelsmes miljardiera Muhameda Al-Fajeda dēls Dodi (1955-1997). Gan Pols, gan Al Fajeds mira notikuma vietā. Princese ar smagām traumām tika nogādāta Parīzes “La Pitié Salpêtrière” slimnīcā, kur dažas stundas vēlāk nomira.
Vienīgais no pasažieriem, kas šajā avārijā izdzīvoja, bija Dodi miesassargs Trevors Rīss-Džonss. Jāpiebilst, ka Rīss-Džonss par notikušo uzzināja vien desmit dienas vēlāk, kad viņuatmodināja no mākslīgās komas.
Nāves brīdī Diāna bija viena no visvairāk fotografētajām slavenībām pasaulē un “dzeltenās preses” pārstāvji bija gatavi teju uz visu, lai iegūtu viņas attēlus. Princese jau gadu bija oficiāli šķirta no Velsas prinča Čārlza, kuru apprecēja 1981. gada 29. jūlijā Londonas Svētā Pāvila katedrālē. Pasakainajām kāzām diemžēl nesekoja laimīga kopdzīve, tomēr laulībā ir dzimuši divi dēli, nu jau par kroņprinci kļuvušais princis Viljams un jaunākais dēls princis Harijs.
Divus gadus pirms traģiskās nāves princese Diāna sniedza interviju raidsabiedrības BBC žurnālistam, kurā atbildēja arī uz jautājumu, vai viņa gribētu būt karaliene. „Es vēlētos būt jūsu siržu karaliene, bet es nespēju iedomāties sevi kā šīs valsts karalieni”.
Princeses Diānas bēru ceremonijas translāciju televīzijā 1997. gada septembrī visā pasaulē vēroja 2,5 miljardi cilvēku.
“Titāniks” un “Leomānijas” trakums
1997. gads iegāja popkultūras vēsturē arī ar to, ka 19. decembrī notika režisora Džeimsa Kamerona kulta filmas “Titāniks” pirmizrāde ar Leonardo Dikaprio un Keitu Vinsletu galvenajās lomās. Jāatzīmē, ka “Titānikam” vajadzēja iznākt 1997. gada 2. jūlijā, taču dažādu iemeslu dēļ filmu varēja skatīt tikai gada izskaņā.
Šī filma uzstādīja daudz jaunu rekordu, tostarp, kā visu laiku ienesīgākais kino grāvējs, un varēja lepoties ar šo titulu līdz pat 2010. gadam, kad uz ekrāniem iznāca cita Kamerona režisētā filma - “Avatars”. “Titānika” budžets bija 200 miljoni ASV dolāru, savukārt peļņa - 2,4 miljardi ASV dolāru.
Ar “Titāniku” visā pasaulē aizsākās “Leomānija” jeb meiteņu jūsmošana par jauno aktieri, kurš vēlāk sevi pierādīja ar nopietnām lomām un 2015. gadā saņēma arī “Oskara” balvu par darbu filmā “Cilvēks, kurš izdzīvoja”. Jāpiebilst, ka par Džeka Dousona attēlojumu filmā “Titāniks” Dikaprio pat nebija šai balvai nominēts. Kopumā “Titāniks” bija izvirzīts 11 “Oskara” balvām un ieguva septiņas prestižās zelta statuetes.
“Spice Girls” iekaro pasauli un aizsāk meiteņu grupu ēru
1996. gadā ar hitu “Wannabe” sevi skaļi pieteica Viktorija Bekhema, Melānija Brauna, Emma Bantone, Melānija Čisholma un Džerija Halivela jeb “Spice Girls”. Viņām līdzi dziedāja visās pasaules malās. Grupa tika izveidota divus gadus agrāk, 1994. gadā, pēc tam, kad producents publicēja sludinājumu avīzē.
Lipīgā dziesma septiņas nedēļas turējās Apvienotās Karalistes singlu topā. “Spice Girls” kļuva par starptautisku fenomenu un aizsāka “Girl Power” jeb “Meiteņu spēka” kustību. Grupai ir iznākuši trīs albumi un desmit singli. Kopumā pasaulē bija pārdots apmēram 53 miljoni “Spice Girls” albumu kopiju.
Pēdējā kopīgā uzstāšanās grupai “Spice Girls” bija Londonas Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā 2012. gadā. Jāpiebilst, ka “Spice Girls” panākumu iespaidā sāka veidoties arī daudzas citas jaunas grupas, kas sastāvēja tikai no meitenēm, piemēram, “Destiny’s Child”, kur savu karjeru uzsāka superzvaigzne Bejonsē.
Seksa skandāls Baltajā namā
Viens no karstāk apspriestajiem tematiem 90. gados bija tolaik 49 gadus vecā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Bila Klintona ārlaulības sakars ar 22 gadus veco Baltā nama praktikanti Moniku Levinsku.
1995. gadā, kad izcēlās skandāls, Klintons šīs attiecības noliedza, tomēr vēlāk bija spiests atzīties “nepiedienīgi intīmā fiziskā kontaktā” ar jauno sievieti. Tas gandrīz maksāja viņam prezidenta amatu, tomēr pēc vairākus gadus ilgas izmeklēšanas, kam sekoja impīčmenta procedūras uzsākšana, viņam izdevās to saglabāt.
Levinskai šovasar apritēja 50 gadi un viņas vārds joprojām tiek saistīts ar teju pirms 30 gadiem izraisīto seksa skandālu. Jāpiebilst, ka viņa kļuva par līdzproducenti seriāla “Amerikas noziegumu stāsts” sezonai, kas veltīta šim viņas dzīves posmam, jo vēlējās izstāstīt savu versiju par notikumiem.
Kopā ar slavenībām, ekspertiem un zīmīgāko notikumu aculieciniekiem skatītāji varēs atcerēties 20. gadsimta pēdējās desmitgades spilgtākos momentus un no jauna piedzīvot emocijas, kas valdīja pirms jaunās tūkstošgades iestāšanās. Raidījuma pirmizrāde būs skatāma piektdien, 12. janvārī, plkst. 19.30, kanālā “National Geographic”!