Arī bagātie slepkavo: ekscentriski miljonāri, kas notiesāti par slepkavību pastrādāšanu

© pexels.com

Liela bagātība dažkārt rada visatļautības sajūtu, proti, ja bankas kontā ir miljoni un pat miljardi, tad cilvēks uzskata, ka var palikt nesodīts par smagiem noziegumiem, taču vēsturē ir pierādījumi tam, ka arī ļoti turīgiem slepkavām ir jāatbild par pastrādāto.

Dažkārt, lai nenokļūtu cietumā, lietā tiek liktas arī radnieciskas saites. Tā, piemēram, Maikls Skakels, kas bija slavenās Kenediju dinastijas pārstāves, Roberta F. Kenedija atraitnes Etelas Skakelas Kenedijas māsasdēls. 1975. gadā viņš brutāli nogalināja savu 15 gadus veco kaimiņieni. Jāpiebilst, ka Skakelam arī tolaik bija 15 gadi. Par šo slepkavību pēc vairākām tiesas prāvām viņš beidzot 2002. gadā tika notiesāts uz mūžu.

Ja ir finansiālas iespējas, tad var nolīgt kādu citu, kas paveic netīro darbu. Apmēram tā domāja miljonārs Alens Blektorns, kad 1997. gadā par 54 tūkstošiem dolāru (aptuveni 50 000 eiro) noalgoja Hosē Luisu Del Toro savas bijušās sievas Šeilas nogalināšanai. Blektorns pēc šķiršanās vēlējās iegūt aizbildniecību pār visiem četriem kopīgiem bērniem, ko tiesa bija piešķīrusi mātei. Blektorns nomira 59 gadu vecumā cietumā, kur nokļuva par sievas slepkavības organizēšanu.

Liela nauda, vara un noziegums - detektīvseriālu cienīgs sižets. “Disney+” straumēšanas platformā skatāms mini seriāls “Slepkavība pasaules malā”. Tas stāstīs par miljardiera (Ouena) rīkoto atpūtas braucienu nekurienes vidū, kura laikā notiek slepkavība, kas būs jāklāj Korinas atveidotajai varonei. “Disney+” aicina iepazīties ar ekscentriskiem miljonāriem, kas bija notiesāti par cilvēku nogalināšanu!

Holmss un viņa “Slepkavības pils”

Hermans Vebsters Mudžets (1861-1896), vairāk pazīstams kā doktors Henrijs Hovards Holmss jeb H. H. Holmss, varēja “lepoties” ar visai iespaidīgu noziedznieka karjeru. Proti, viņš bija iesaistīts dokumentu viltošanā, krāpšanā, zādzībās, kā arī bija precējies ar vairākām sievietēm vienlaikus.

Taču vēsturē viņš ir iegājis kā daudzu cilvēku slepkava. Pēc aresta viņš atzinās 27 slepkavībās, taču patiesais viņa upuru skaits tiek lēsts ap 200. Jāpiebilst, ka Holmss tika notiesāts un viņam tika piespriests nāvessods tikai par biznesa partnera un līdzdalībnieka Bendžamina Pitezela slepkavību.

Policijai bija aizdomas, ka Holmss nogalināja arī trīs Pitezela bērnus, trīs savas mīļākās, vienas mīļākās bērnu, kā arī vienas mīļākās māsu, tomēr pierādījumus savākt neizdevās.

Holmss saviem laikiem bija visai turīgs vīrs. Savu upuru pievilināšanai viņš 1886. gadā Čikāgā iegādājās greznu trīs stāvu savrupmāju, ko vēlāk dzeltenā prese nodēvēja par “Slepkavību pili” jeb “Murder castle”.

Prese rakstīja, ka šajā “Slepkavību pilī” it kā esot bijis viss, kas nepieciešams cilvēku spīdzināšanai un nogalināšanai, pat gāzes kameras, taču šie apgalvojumi neapstiprinājās. Holmss māju nosauca par viesnīcu, taču diemžēl “viesi” pēc ierašanas šeit mājās vairs neatgriezās. Iespējams, ka Holmss pārdeva savu upuru skeletus medicīnas skolai, kas atradās netālu no viņa “pils”.

Holmss atzinās policijai, ka visbiežāk viņš savus upurus nožņaudza. Holmss arī apgalvoja, ka savā "pilī" novedis cilvēkus līdz nāvei no bada, kā arī sadedzinājis dzīvus.

1896. gada 7. maijā viņam izpildīja nāves sodu pakarot.

“The Beatles” producents un slepkava

Amerikāņu mūzikas producents Fils Spektors (1939-2021) tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem popmūzikas vēsturē. 1960. gadā Spektors nodibināja ierakstu izdevniecību “Philles Records”. Jāpiebilst, ka tolaik 21 gada vecumā viņš kļuva par ASV jaunāko ierakstu izdevniecības īpašnieku. Viņš producēja un izdeva daudzu tā laika populāru mūziķu ierakstus, tostarp “The Beatles” leģendāro hitu “Let it Be”, bet vēlāk arī vairākus “The Beatles” dalībnieku Džona Lenona un Džordža Herisona solo albumus.

Tomēr viņa daudzos sasniegumus aizēno fakts, ka 2009. gadā viņam tika piespriests 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību. Saskaņā ar apsūdzību 2003. gada 3. februārī Spektors savā Kalifornijas savrupmājā izdarīja slepkavību, iešaujot aktrisei mutē. Viņas ķermenis tika atrasts sagumis krēslā ar vienu šautu brūci mutē.

Uzreiz pēc slepkavības Spektora palīgs zvanīja glābšanas dienestam, citējot savu priekšnieku, kurš teicis, ka viņam liekas, ka viņš “ir kādu nogalinājis”. Spektors policijai apgalvoja, ka Klārksone izdarīja pašnāvību.

Viņš samaksāja vienu miljonu dolāru drošības naudu un līdz pirmajai tiesas prāvai palika brīvībā, tomēr pēc vairākus gadu ilgušajām prāvām viņu notiesāja. Fils Spektors nomira cietuma slimnīcā 2021. gada 16. janvārī no COVID-19 radītajām komplikācijām.

Roberta Dērsta lāsts

Pagājušā gada janvārī cietumā 78 gadu vecumā nomira bēdīgi slavenais amerikāņu nekustamo īpašumu mantinieks Roberts Dērsts (1943-2022). Teju visu mūžu viņam bija izdevies izvairīties no soda par sievas un vairāku citu cilvēku slepkavībām un aiz restēm viņš nokļuva tikai gadu pirms nāves, būdams smagi slims.

Dērsts slepkavībās netieši atzinās 2015. gadā dokumentālā kriminālseriāla “The Jinx” jeb “Lāsts” filmēšanā. Viņš domāja, ka mikrofons jau bija izslēgts, taču viņa atzīšanās tika ierakstīta un pārraidīta, tā pamudinot no jauna veikt izmeklēšanu.

Ņujorkas nekustamo īpašumu magnāta Seimūra Dērsta vecākais dēls Roberts izpelnījās sabiedrības uzmanību jau 1982. gadā. Viņš teju visu atlikušo mūžu bija aizdomās turamais pēc viņa pirmās sievas Ketlīnas Makkormakas mīklainās pazušanas. Jaunā sieviete “izkūpēja gaisā” - netika atrastas viņas mirstīgas atliekas un joprojām nav arī īsti zināms, kas ar viņu bija noticis.

Tāpat Dērsts bija aizdomās turamais savas ilggadējās draudzenes Sjūzenas Bērmenes slepkavībā 2000. gadā, kas arī 2015. gadā tika beidzot pieradīts un viņš tika notiesāts uz mūžu. Viņš arī bija vainīgs kaimiņa Morisa Bleka nogalināšanā 2001. gadā. Jāpiebilst, ka 2003. gadā tiesa attaisnoja viņu Bleka slepkavībā, tomēr neilgi pirms Dērsta nāves tika atrasti nepieciešamie pierādījumi par miljonāra vainu un lietu bija plānots iztiesāt vēlreiz. Taču Dērsts pirms tiesas nomira.

Dāņu miljardieris un žurnālistes slepkava

30 gadus vecā zviedru žurnāliste Kima Valla, kas savā karjerā sadarbojās ar vairākiem ietekmīgiem izdevumiem, tostarp “The New York Times”, “Time” un “The Guardian”, pazuda 2017. gada 11. augustā pēc tam, kad iekāpa pasaulē lielākajā pašdarinātajā zemūdenē “Nautilus”. Viņa bija plānojusi intervēt tās izgudrotāju un īpašnieku, zviedru miljonāru Peteru Madsenu. Pēc pusstundas 40 tonnas smagā un 18 metru garā zemūdene nolaidās jūras dzelmē.

2017. gadā 21. augustā jūrā tika atrasta Vallas ķermeņa augšdaļa, savukārt tā paša gada oktobrī - arī galva, kājas un rokas, kā arī viņas apģērba gabali.

Sākumā Madsens policijai apgalvoja, ka bija nogādājis žurnālisti krastā sveiku un veselu. Vēlāk mainīja liecības un teica, ka viņa mirusi nelaimes gadījumā zemūdenē un viņš viņu apglabājis jūrā. Beigās viņš tomēr atzinās, ka ir nogalinājis un sadalījis gabalos Vallas ķermeni un tā gabalus izmetis Kēges līcī. 2018. gadā Madsenam tika piespriests mūža ieslodzījums.

Savukārt, kā beigsies slepkavības izmeklēšana, mini seriālā “Slepkavība pasaules malā” skatītāji varēs uzzināt, sākot no 14. novembra “Disney+” straumēšanas platformā! Seriāls filmēts Islandē un Amerikas Savienoto Valstu Jūtas štatā, tāpēc veidotāji sola ne tikai nervu kutinošo izmeklēšanu, bet arī krāšņos dabas skatus.

Izklaide

Nīderlandē dzīvojošā latviešu mūziķe Anna Madara Pērkone (skatuves vārdā Annna) ar savu jauno elektroniskās mūzikas projektu “Might Delete Later” sasniedz aizvien jaunas virsotnes. Nupat izdota jauna dziesma, par ko īpaši atzinīgas atsauksmes izteikuši britu dīdžeji, bet galvenais – pavisam drīz uzstāšanās prestižajā un milzīgajā festivālā “Tomorrowland”!

Svarīgākais