Recenzija: Kannabinõid - “Mass”
Kultūrtelpa “Vagonu Hall” jau otro gadu pēc kārtas Valsts proklamēšanas svētkus 18. novembrī piedāvā noslēgt ar neordinārākas mūzikas koncertu – pērn tur šajā datumā uzstājās “Les Attitudes Spectrales” un “Židrūns”, bet šogad uz skatuves kāps “stoner doom” žanra izcilnieki “Kannabinõid” no Igaunijas un pašmāju spēcīgākā šī stila pārstāve “Zintnieks”.
“Kannabinõid” iepriekšējo reiz Latvijā manīti 2020. gada rudenī, kad uzstājās kopā ar kanādiešu duetu “Nadja”, bet šoreiz igauņi varēs piedāvāt kaut ko pavisam jaunu - grupa oktobra vidū izdevusi savu trešo studijas albumu “Mass”. Iepriekšējais “Kannabinõid” studijas albums “3” Igaunijas mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā 2020. gadā ieguva gada metālmūzikas albuma titulu.
“Albums stāsta par virzību uz priekšu, mēģinājumu rast mieru mirklī un uzņemties atbildību par savu dzīvi. Grupas dziesmas ir dzimušas laikā, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas mūziķu dzīvē, turklāt arī ārkārtīgi grūtā laikā, kad mēģinājumu telpā izcēlās ugunsgrēks,” vēsta koncerta rīkotāji. “Albuma galvenais vēstījums ir aicinājums pielāgoties pārmaiņām. Mēs nevaram apturēt vai attīt atpakaļ laiku, tāpēc mums nerimstoši jāvirzās uz priekšu,” skaidro “kanabinoīdu” bundzinieks Mihkels-Madiss Rebane. Bez viņa Tallinas grupas sastāvā vēl ietilpst Taniels Tēgelmans (ģitāra, vokāls) un Jerls Nordens (ģitāra, vokāls).
“Mass” ierakstīts slavenajā igauņu „Clockwork Studios” Tartu (kaut kas darīts arī pie Lomika pie mums “Hodila Records” studijā), savukārt tā miksēšanu nodrošinājis Jūliuss Mauranens studijā „Kekkonen” Somijā, kurā pie saviem darbiem strādājušas arī tādas slavenas somu blices kā “Oranssi Pazuzu” un “Waste of Space Orchestra”. Lai pabeigtu albuma tapšanu, grupa rīkoja tā saucamo pūļa finansēšanas kampaņu un ļoti veiksmīgi, pat ievērojami pārsniedzot izvirzīto mērķi. Kopumā astoņas “stounerīgas” un “dūmīgas” kompozīcijas igauņu valodā.
PAR. Jau pats pirmais albumā iekļautais skaņdarbs “Oota” (tam tapis arī videoklips) noņem visus jautājumus par to, ko komerciāli nepieradinātās mūzikas cienītājiem darīt 18. novembra vakarā. Lai arī šī dziesma albumā nenoliedzami ir labākā, tā nav vienīgā, kas pelnījusi īpašu uzmanību - kā tādas atzīmējamas arī “Vaata”, “Kannataja” un jokainā “Muutu”, varbūt arī “Ohtlik”. Skarbas un nervu stīgas drebinošas (“dzīvajā” droši vien tiks arī pārējiem ķermeņa orgāniem ar gremošanas traktu priekšgalā) ģitāru partijas un plēsonīgs vokāls - tas ir “Kannabinõid”.
PRET. Uz albuma beigām igauņiem it kā aptrūkstas pulvera, kas it īpaši attiecas uz dziesmām “Paris” un “Minemine”. Nav izprotams arī “Mass” vēstījums ilgu septiņu minūšu garumā.