Jānis Irbe "De ja vu"
Ilggadējā “Radio SWH” elektronikas tehniķa Jāņa Irbes otrais studijas albums – pat neticas, ka kopš viņa ļoti cerīgās debijas “Kas aizņēmis mūsu prātus” jau pagājuši četri gadi, šķiet, ka tas bija pavisam nesen! Taču vispār Jānis Irbe mūzikā sevi skaļāk pieteica jau 2015. gadā - ar singlu “Paskaties”.
Arī otrais Irbes albums tapis sadarbībā ar ģitāristu un studijas “SKAN” saimnieku Jāni Dubavu no grupas “Aurora” jaunāko laiku sastāva. Pāris dziesmās taustiņus piespēlējis Patriss Valdemārs, vienā dziedājusi Alina Melngaile, vienā piedziedājušas Kristina un Paula Irbes, bet vispār šis ir caur un caurēm paša Jāņa Irbes darbs - viņš ir praktiski visu dziesmu mūzikas un teksta autors, pats arī iespēlējis elektrisko un akustisko ģitāru, basu un perkusijas, apkalpojis bungu mašīnu, paspēlējies ar mandolīnu, protams, arī visu iedziedājis utt. Arī studijas tehniskie darbi lielākoties ir bijuši uz paša Jāņa pleciem, piepalīdzot Dubavam.
Kopumā 13 skaņdarbi, tostarp grupas “Zig Zag” dziesmas “Auto” kaverversija. Ir arī viens senāks gabals - “Kad tukši vārdi”, kas esot no kāda savulaik kopīga projekta ar Andri Rozenbergu, kam tagad Jānis Irbe izveidojis jaunu aranžējumu, papildinot to vēl ar citām idejām, taču diez vai kāds par šo projektu (un dziesmu) kaut ko zina, tāpēc varēs klausīties to kā absolūtu jaundarbu.
PAR. Kaut kas no “new wave”, kaut kas no indīroka, dažbrīd pat kaut kas no “synthwave” un/vai sintīpopa utt. - kopā sanācis ļoti interesants skaņu materiāls. Pats labākais gabals nenoliedzami ir “Dekorācija”, taču tas ir vienīgais, kura autors ir Dubavs, tāpēc Jāņa Irbes daiļrades iepazīšanai labāk derēs abas albumu ievadošās kompozīcijas “Sapņu stūre” un “De ja vu”, kā arī mundri ģitarizētā “Virtuve ar mums”. Īpašas atzīmēšanas vērta ir arī jau minētā “Kad tukši vārdi” - tolaik Irbem laikam pie sirds ļoti gājusi “The Cure”, “New Order” u.tml. grupu daiļrade, kas gan jūtams joprojām. Iepriekšējā albumā ļoti krita uz nerviem Irbes dziedāšana, bet šajā viss ir kārtībā.
PRET. No iepriekšējā albumā iekļautā skaņu materiāla vienaldzīgu atstāja aptuveni divas trešdaļas, un šajā diemžēl šī proporcija ir tikai mazliet samazinājusies. Nevienas tik superīgas dziesmas kā iepriekšējā lieldarbā klausāmā “Tava palodze” te diemžēl nav, bet tas arī saprotams - to ir grūti pārspēt. Pats albuma nobeigums ir neizskaidrojams - “Migla” nevajadzīgi iestiepta uz teju astoņām minūtēm, bet kā pēdējā dziesma vēl pielipināta “Virtuve ar mums” palēninātā versija. Priekš kam?
Jānim Irbem trūkst tas, ko sauc par harizmu. Pirms pāris gadiem sanāca viņu un Dubavu redzēt “Ezīšfestā”, kur šis radošais tandēms bija nolikts spēlēt uz pašas mazākās skatuvītes, un Irbes superīgo uzstāšanos vēroja tikai knapa saujiņa klausītāju. Jāprot sevi pasniegt un piedāvāt - arī tas ir viens no kvalitātes rādītājiem.