RECENZIJA: Nostra „Sea Of Fertility”
Vagonu Zālē sestdien pulcējās postroka cienītāji – tur klausītājus uz savu jaunākā studijas albuma atrādīšanu bija aicinājusi grupa “Nostra”. Pāris simti klausītāji nekādi negribēja viņus laist nost no skatuves, kas nebija pārsteidzoši, ņemot vērā ļoti kvalitatīvo uzstāšanos. Atšķirībā no lielākās daļas savu postmetāla amatbrāļu, kas komunikāciju ar publiku uzskata par otršķirīgu procesu, “Nostra” līderis Harijs to darīja itin dzīvi, izskaidrojot visu skaņdarbu vēstījumus un arī vienkārši tāpat iesaistot klausītājus uz skatuves notiekošā ciešākos vērojumos.
Grupa “Nostra” tapusi 2016. gada vasarā. Tās pamatkodolu veidoja ģitārists Harijs Ijabs un bundzinieks Einārs Kotāns, kuriem mazliet vēlāk pievienojās basģitārists Ksavjērs Landess. “”Nostra” skanējums sevī ietver elementus no postroka, postmetāla, “blackgaze”, “coldwave”, “math-rock”, “sludge”, folka, “ambient” un “drone”, kopā veidojot interesantu skanējumu, kas balansē melodiskos, sapņainos ģitāru motīvos, bet spēj pāraugt arī vētrainākā un skaļi smagnējā mūzikas kolāžā,” tā, lūk, sevi piesaka paši mūziķi. Taču nenobīstieties no piesauktā žanru kokteiļa, jo patiesībā “Nostra” spēlē gluži saprotamu mūziku.
Līdz šim grupas kontā jau bija EP „Transmission(s)” (2018), pilnais albums „Nemoralis” (2019) un Latvijas Dabas fondam veltītais labdarības dubultsingls „Law Of The Tongue” (2020). “Jaunākā albuma koncepcija vai lielākā ietekme ir Japānas rakstnieks Yukio Mishima,” skaidro “Nostra”. “Savos darbos Mišima krāšņi apraksta dzīvi ar visiem tās kalniem un lejām, bet viņa idejas caurvij visu cilvēku dzīves lielais kopsaucējs - caur dzīves krāšņumu un kontrastiem mēs dodamies klusas neesamības virzienā. Šeit arī rodas paralēles ar Pārpilnības jūru, kas ir viena no Mēness ieplakām, kas sākotnēji tā tika dēvēta, jo vērotājiem izskatījās pēc jūras.”
Albuma ieraksts un miksēšana veikta pašmāju „Studija Gateris” producenta Jāņa Kalvāna aizgādā, bet darbs māsterēts Kanādā, „Grey Market Mastering”, talantīgā skaņu inženiera Herisa Ņūmana rokām. Albuma vāciņa noformējums - Atis Jakobsons.
PAR. Aprakstot grupas debijas albumu „Nemoralis” apskatnieks minēja, ka tas ir “diezgan cerīgs darbs” jeb “labs un smags klausāmdarbs ar efektīgām ģitārām”, kuram “dīvainā kārtā vokāls pat neprasās”. Prieks, ka šajā vērtējumā nav nācies kļūdīties, un “Nostra” turpina pareizajā virzienā - „Sea Of Fertility” ir liels solis uz priekšu. Patiesībā tas bija gaidāms, jo, redzot un dzirdot “Nostra” darbībā jeb koncertos, progress bija manāms ar neapbruņotu ausi. Visi trīs instrumentālisti darbojas teicami, taču kaut kā īpaši piesaista Ksavjēra elegantā basa spēle.
“Nostra” aizvien vairāk sliecas postmetāla virzienā (vai arī tur jau ir), kas viņiem gluži labi arī piestāv. No albumā iekļautā skaņu materiāla uzreiz un uz sitiena ausīs iekrīt “Mantis” (tā albumā meklējama ar Nr.5), taču arī ievadošais gabals “Delta” ar sev uzticētajiem ievilcēja tālākajā materiālā pienākumiem tiek galā ļoti labi (tāpat kā koncertā). Vēl noteikti jāizceļ ar trauksmainu ievadu apveltītais “Without Turn” un tam sekojošais “The King In Yellow”, pēc koncerta plusiņi parādījās arī iepretim pamatīgajam bliežamgabalam “Schwarzkunstler”, ko esot mēģināt radīt kā blekmetāla skaņdarbu, taču kopumā nevarētu teikt, ka kāda kompozīcija būtu “garām kasei” vai kristu ārā no konteksta - visas labas. Stabils “Zelta mikrofona ‘24” Top 5 roka un metālmūzikas albumu kategorijā, bet varbūt pat viens no galvenajiem pretendentiem uz šo balvu.
PRET. Grūti saprast, kur paši mūziķi savā skanējumā saskata visus jau iepriekš piesauktos mūzikas stilus, tāpat grūti iedomāties, kā klausītāji varētu saprast šī instrumentālā albuma koncepciju. Kad to paskaidro, tad ir interesanti, bet citādi nekādus Jukio Mišima garadarbus te nesaskatīt. Bet varbūt arī nevajag.