RECENZIJA: Les Attitudes Spectrales "Songs For No One"
Nepieradinātās mūzikas cienītāju citadelē, bārā “Aleponija”, nedēļas nogalē notika grupas “Les Attitudes Spectrales” ceturtā studijas albuma atrādīšanai plašākai auditorijai – telpiskā šaurībā, taču ļoti draudzīgā un patīkamā atmosfērā. Grupa nospēlēja visu jaunajā albumā iekļauto skaņu materiālu, desertam piemetot klāt arī kaut ko no vecajiem gabaliem (un vienu kaveru), turpat uz vietas varēja iegādāties jauno plati un arī pārīti iepriekšējo albumu, grupas “merchandise” utt. – viss, kā šādos svētkos pienākas!
Mazliet no oficiālās biogrāfijas. Psihedēliskā garāžroka ar pankroka iezīmēm (vai otrādi) grupa “Les Attitudes Spectrales” izveidojās 2014. gadā kā Latvijā dzīvojošā francūža Žiljēna Žoela Stārka (balss, ģitāra, arī bungas) un latvietes Rūtas Rozenfeldes, šobrīd jau Stārkas, (balss, ģitāra) duets. Abi divatā ierakstīja pirmos divus albumus, līdz 2019. gadā grupai pievienojās Jānis Untāls (bungas) un Adrians Grīns (ģitāra). Pašlaik pie bungām ir Mārtiņš Kuzmins. Grupas diskogrāfijā līdz šim bija trīs albumi - “Floral Wreck” (2014), “Where’s My Ghost Milk?” (2015), “Vampire In The Summer” (2019).
Pie “Songs For No One” (starp citu, pareizi ir arī “Songs For Noone”) strādāts divus gadus. Tāpat kā iepriekšējo albumu “Vampire In The Summer”, arī jauno veikumu vinila formātā izdevusi Francijas ierakstu kompānija “Specific Recordings”, taču tas klausāms arī straumēšanas platformās. Ierakstīts laika posmā no 2021. gada novembrim līdz 2023. gada martam tik mistiskā vietā kā Pagrīdes zooloģijas katedrā (tā vismaz tas pieteikts “Bandcamp” vietnē), miksēts Jaunajā Rīgas teātrī, māsterēts “L’Autre Oreille Music Studio” Mecā, Francijā. Kopumā albumā iekļauti astoņi skaņdarbi, pie pults - Artūrs Skujiņš-Meijiņš.
PAR. Pēc lieliskā “Vampire In The Summer” apskatnieks šīs grupas gaitām centies sekot pastiprinātāk un jāatzīst, ka Stārki & Co savā meistarībā ir krietni pielikuši un skanējumā kļuvuši nobriedušāki un pārliecinošāki, līdz ar to jaunā plate, vērtējot to no kvalitātes viedokļa, ir augstvērtīgāka. Pati labākā albuma dziesma ir “Autoscope”, tas ir, tā tāda būtu, ja vien tajā vairāk dziedātu Rūta, nevis to ar savu nebalsi čakarētu Stārka kungs, tāpēc par Nr.1 nāksies kronēt hipnotisko “Murder In The Summer”. Jāatzīmē arī singls “Slightly Off” - vismaz to ieteica darīt šīs grupas daiļrades pārzinātāji. Graboši pagrīdnieciski pancisks roks ar dažādiem eksperimentāliem papildelementiem - “Songs For No One” ir pelnījis, lai to noklausītos, kā minimums, katrs “underground” mūzikas cienītājs. Ja jums izdosies tikt uz “Les Attitudes Spectrales” noskaņu viļņa, tas aiznesīs interesantās muzikālajās tālēs.
PRET. Jau pēdējie koncerti, piemēram, Vagonu Zālē dzirdētais, kuros “Les Attitudes Spectrales” izvilka no savu dziesmu pūra arī pa kādam jaunam gabalam, lika ar lielu piesardzību un pat bažām gaidīt jauno albumu - nepieradinātais un panciskais garāžroks jaunajās dziesmās bija praktiski zudis, arī psihedēlijas elementu ir mazāk, dominējot tīrākam un nostrādātākam, pat progresīvam indīroka skanējumam. No vienas puses, protams, tas nav slikti - ir vērojama izaugsme, taču no otras puses - “Les Attitudes Spectrales” simpatizēja tieši ar šo savu plosīgo nepieradinātību, bet te tās ir mazāk, lai neteiktu, ka nav nemaz. It īpaši tas labi bija jūtams koncertā “Aleponijā”, kur bonusā nospēlētie gabali lika noelsties - ak, kungs, cik šī grupa ir/bija forša! Stāsta, ka “Les Attitudes Spectrales” jau strādājot pie sava piektā albuma, kas atkal būšot ieturēts skarbākos toņos. Cerams.