Latvijas Radio 2 jau astoto gadu skandēs garāko līgodziesmu

© Publicitātes foto

Vasaras saulgriežos, 21. jūnijā, vairāki simti dziedātāju Latvijā un visā pasaulē piedalīsies iniciatīvā „Gadsimta garākā līgodziesma”, ko jau astoto gadu organizē Latvijas Radio 2.

Līgodziesma skanēs no saules lēkta plkst. 4.29 līdz saules rietam plkst. 22.22 un ar radio ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai. Līgošanā secīgi iesaistīsies kori un folkloras kopas no dažādiem Latvijas reģioniem un citām valstīm.

„Gadsimta garākā līgodziesma ir mūsu kopības apzināšanās, stiprinot tautas pašapziņu, piederību un saliedētību, apliecinot latviskumu, raisot harmoniju un prieku, kā arī vēstījums pārējai pasaulei par mūsu unikālajām dziedāšanas tradīcijām un līgošanu kā dzīvības spēku rituālu un latviskās nacionālās identitātes apliecinājumu. Šis projekts ir kļuvis par neatņemamu Latvijas Radio 2 tradīciju, ko katru gadu gaida folkloras kopu un koru dalībnieki visā Latvijā un ārpus tās,” norāda Latvijas Radio 2 galvenā redaktore Baiba Palkavniece.

Līgodziesma kopīgā dziedāšanā pulcēs Rīgas, Ropažu, Siguldas, Līgatnes, Jērcēnu, Barkavas, Bozovas, Ciblas, Rēzeknes, Daugavpils, Aizkraukles, Iecavas, Tērvetes, Jaunpils, Brocēnu, Liepājas, Otaņķu, Alsungas, Ventspils, Rojas, Jūrmalas un Jaunmārupes korus un folkloras un etnogrāfiskos ansambļus, kā arī latviešus Itālijā, Luksemburgā, Austrijā, Dānijā un Francijā.

21. jūnijā „Gadsimta garākā līgodziesma” norise sāksies saullēktā plkst. 4.29, kad rīta agrumā LR2 tiešraidē uzlecošo sauli sveiks Itālijas latviešu koris „Saule”. Turpinājumā līgodziesma vīsies cauri visai Latvijai un paviesosies pie Eiropas latviešiem, ik pusstundu vai stundu uzkavēdamās katrā nākamajā vietā un 5 - 7 minūtes skanot tiešraidē Latvijas Radio 2 ēterā. Vēlā vakara stundā „Gadsimta garākā līgodziesma” atgriezīsies pašā Rīgas sirdī, kur Latvijas Radio 1. studijā gada garākās dienas saulrietu ar skanīgu koncertu no plkst. 22.00 līdz plkst. 22.22 LR2 tiešraidē sagaidīs viens no izcilākajiem koriem „Sóla” ar diriģentu Kasparu Ādamsonu.

Svarīgākais