RECENZIJA: Foo Fighters “But Here We Are”

Mēneša sākumā Deiva Grola stūrētā rokgrupa “Foo Fighters” laida klajā savu daudzu gaidīto, bet daudziem absolūti negaidīto studijas albumu, kas pēc skaita tās karjerā ir vienpadsmitais.

Gaidīto - jo “Foo Fighters” albumi vienmēr ir gaidīti, bet negaidīto - jo iepriekšējais ripulis “Medicine At Midnight” izdots relatīvi nesen (2021. gada februārī), turklāt šķita, ka Grolam & Co vajadzēs krietni ilgāku laiku, lai atgūtos no smagā zaudējuma - kā zināms, 2022. gada martā pēkšņā nāvē mira grupas bundzinieks Teilors Hokinss. Kurš jaunajā albumā iespēlējas bungas? Tas ir viegli uzminams - pats neskaitāmu instrumentu pārvaldīšanas meistars un bijušais grupas “Nirvana” bundznieks Grols.

Pirms albuma “But Here We Are” iznākšanas tā četri singli (“Rescued”, “Under You”, “Show Me How” un “The Teacher”) jau saņēmuši atzinību kā mūzikas, draudzības un ģimenes dziedinošā spēka apliecinājums. “Šīs četras dziesmas atspoguļo skaņu un emociju daudzveidību, kas stāsta par to nozīmi “Foo Fighters” mūzikas kanonā,” norāda izdevēji. Ar melodisko piekto singlu “The Glass” un vēl pieciem skaņdarbiem pilnais albums ir nodots klausītājiem.

Kāds rezultāts? Grega Kerstina un “Foo Fighters” producētais albums ir saņēmis ļoti sirsnīgu uzņemšanu, sākot ar klausītāju pūļiem, kas dziedājuši līdzi katram “Rescued” un “Under You” vārdam grupas atgriešanās koncertā Amerikā, līdz entuziasma pilnām un pat pārpilnām kritiķu atsauksmēm par albumu un tajā iekļautajiem gabaliem. Daži piemēri: “Izcila sēru meditācija. Šīs tūkstošgades labākais “Foo Fighters” albums” (“Consequence”), “Iespējams, viņu labākais un nozīmīgākais albums” (“Goldmine”), “Viens no spēcīgākajiem albumiem grupas vēsturē - cilvēka esamības izaicinājumu piedzīvošana caur mūzikas absolūto spēku” (“Spin”), “Ieraksts, kas pārvērš skumjas dažās no visskanīgākajām “Foo Fighters” dziesmām, ko grupa jebkad sarakstījusi” (“Ultimate Classic Rock”), “Neaizmirstams un jēgpilns” (“USA Today”), “Šis lēciens no personīgā uz pasaulīgo ir “Foo Fighters” būtība. Tas ir apstiprinājums tam, ka Grola instinkts par to, kā mūzika var palīdzēt mums pārvarēt pat drūmākos mirkļus, ir pilnīgi pareizs. Spēcīgs, melodisks sēru darbs” (“The Wall Street Journal”) utt., u.t.jpr. Protams, ne jau visi izdevumi lej tādu sīrupu, bet par negatīvajām atsauksmēm smalkjūtīgi paklusēsim…

PAR. Lai rietumnieku apskatniekiem paliek smilšu sauju bārstīšana un sērošanas definēšana, “But Here We Are” no (rok)muzikālā viedokļa tiešām ir ļoti spēcīgs darbs! Grols vienmēr katram albumam spējis radīt kaut vai vienu supergabalu, un šajā gadījumā par tādu gribētos dēvēt “Nothing At All”, kas pēc dramaturģijas atgādina episko “Waiting On A War” no iepriekšējā albuma, - debešķīga dziesma! Turklāt tieši pirms tās kā Nr.5 ir eleganti balādiskā “The Glass”, veidojot teicamu konceptuālo savienojumu. Līdzīgi varētu teikt arī par abām ievadošajām dziesmām “Rescued” un “Under You”, kas ir kā “FF” definīcijas īss formulējums. Savukārt “The Teacher” - monumentāli spēcīga dziesma, taču šis gabals ir desmit minūšu garumā, un sastāv no kādām stilistiski četrām vai piecām atšķirīgām daļām, un ej nu tiec gudrs, kas te ir pēc kā un kāpēc…

PRET. Vai tiešām “labākais”, “tūkstošgades labākais”, “viens no labākajiem”, “viens no spēcīgākajiem” u.tml. albumiem “FF” vēsturē? Nē.

Svarīgākais