Kopš pagājušās nedēļas publiski pieejama grāmata par 2. pasaules karu - "Pēdējais karš: traumas komunikācija". Tās elektroniskā versija atrodama vietnē http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/123456789/5
Grāmatas uzmanības centrā – mūsdienu Latvijai un tās iedzīvotājiem tik aktuālā un vienlaikus ilgstoši ‘neārstēta’ kultūras trauma, kuru radījusi Latvijas valstiskuma zaudēšana, Otrais pasaules karš, dzīve totalitārismā, tā morāle, ilgstošā klusēšana par pāridarījumiem, pašu izvēlētā vai situācijas uzspiestā līdzdalība okupācijas varu noziegumos, kā arī to vērošana, neizsakot protestu un nosodījumu. Daudzas totalitārisma iedibinātās dzīves prakses turpinās arī mūsdienu Latvijā, neļaujot valstij un tās iedzīvotājiem atgūt rīcībspēju, vadības un konstruktīvu lēmumu pieņemšanas prasmi un pašcieņu.
Šajā krājumā publicētajos rakstos tiek arī jautāts, kā pagātnes radītā kultūras trauma ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju sociālo atmiņu un identitāti. Pētījumu autori analizē dažādus traumatiskos nospiedumus Latvijas iedzīvotāju identitātē: valstiskuma zaudēšanu, holokaustu, Latvijas vēstures konstrukciju nacistiskās okupācijas periodā, pretošanās kustību, Latgales nacionālos partizānus un staļiniskās deportācijas. Vairāki pētījumi veltīti kultūras notikumu – grāmatu, spēlfilmu un teātra izrāžu – lomai mūsdienu sociālās atmiņas veidošanā un funkcionēšanā.
Grāmatas rakstu autori ir Vita Zelče, Uldis Neiburgs, Klinta Ločmele, Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska, Didzis Bērziņš, Aija Rozenšteine, Aigars Lazdiņš, Gita Siliņa, Laura Ardava, Laura Uzule, Kaspars Zellis un Anta Rugāte. Tās zinātniskie redaktori – Mārtiņš Kaprāns un Vita Zelče.
Grāmata ir tapusi valsts pētnieciskās programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros. Tajā apkopoti projektā “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” iesaistīto pētnieku 2010.gadā veiktie pētījumi.