Jau noskaidroti pirmie pieci laimīgie, kuri 26. februārī kāps uz Ventspils teātra nama Jūras vārti skatuves, lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases finālā.
Rīt, 12. februārī, LTV1 ēterā tiks demonstrēts otrais pusfināls, pēc kura šim piecniekam piepulcēsies vēl tikpat dziesmu.
Laimīgais desmitnieks
Jāatkārtojas, taču varbūt kāds to ir palaidis garām: šogad Eirovīzijas nacionālās atlases organizatori atgriezušies pie pārbaudītām vērtībām, tas ir, diviem pusfināliem. Katrā kārtā piedalās desmit dziesmu, no kurām piecas kvalificējas finālam: trīs nosaka skatītāju telefonbalsojums, bet divas izvirza žūrija. Pirmais pusfināls jau noticis (tā rezultātā uz Ventspili ceļazīmes jau nopelnījuši Blitze, Evija Sloka, grupa Pieneņu vīns, Dukuru ģimene jeb D-family, kā arī Jānis Stībelis), nu kārta otrajam pusfinālam.
Arī abu pusfinālu neveiksminiekiem būs iespēja sevi papildus apliecināt: 19. februārī LTV1 ēterā būs skatāma izaicinājuma kārta, kurā piedalīsies desmit dziesmu, kas pēc pusfināla tomēr nebūs kvalificējušās Ventspilij. Šajā kārtā tālāk tiks divas dziesmas, no kurām vienu noteiks skatītāji, bet otru – žūrija.
Briest cīņa
Izskatās, ka otrajā pusfinālā briest krietni smagāka spēkošanās nekā pirmajā, no kura, jāatzīst, knapi varētu pielasīt pusotru jēdzīgu dziesmu. Šoreiz spēcīgi pretendenti uz finālu ir vairāki. Labi, diez vai kādam kaut ko izteiks tādi vārdi kā Juris Ludženieks, Oksana Ļepska, Elīna Krastiņa un The Secretz, arī pirmajā pusfinālā jau redzētā Dace Upīte (pieminēto konkursantu dziesmas neļauj cerēt uz to, ka pēc atrādīšanās TV ekrānos viņu vārdi kādam paliks atmiņā), taču pārējie izpildītāji ir vērā ņemami. Raidījuma Degpunktā reportieris Ivo Grīsniņš-Grīslis patīkami pārsteidza jau pagājušā gada nacionālajā atlasē, ierindojoties trešajā vietā, – arī šogad dziesmu viņam atvēlējis Prāta vētras basists Ingars Viļums.
Komentārus neprasa arī grupa Musiqq (jebkurš, kurš kaut reizi mūžā ieslēdzis radio, zinās viņu lipīgo hitu Abrakadabra) – viņi Eirovīzijai iesnieguši ļoti labu dziesmu. Kā jau katru gadu uz visaugstākajām vietām noteikti pretendēs Triānas parks – atkal labi, ambiciozi un atšķirīgi. Un kur tad vēl Lauris Reiniks, kurš piedāvā hitu Es skrienu nr. 2, nedaudz citādākās skaņās un ar mazliet citu ritmisko zīmējumu. Izmantojot dienesta stāvokli, gribētos tomēr pievērst uzmanību grupai Crazy Dolls: kārtīgs īru dzērājpops, kurš pielec ar pirmo tā noklausīšanās reizi – Eiropā tāds aizietu uz urrā!
Jau pirmie skandāli
Pirmais pusfināls izraisījis arī pirmos skandālus. Piemēram, aiz fināla borta atstātā Candy izteikusi sašutumu, ka par pirmajām dziesmām varējis balsot teju stundu, bet par viņas gabalu, kurš ierindots saraksta beigu daļā, tikai piecas minūtes. Eirovīzijas projekta vadītāja Zita Kaminska uzsvēra, ka šāda sistēma ieviesta arī starptautiskajā konkursā – balsošana sākas jau pirms pirmās dziesmas palaišanas ēterā. "Kurš ir neizdevīgākā situācijā – pirmie vai pēdējie? Vienmēr labākās pozīcijās skaitās tie, kuru dziesmas tiek atskaņotas pēdējās, jo klausītājiem labāk paliek atmiņā. Bez tam šīs dziesmas nevienam nav noslēpums – tās tiek rādītas televīzijā, tās rotē radiostacijās, un mēs ļoti uzmanīgi skatāmies, lai šajās rotācijās visām būtu līdzvērtīgs laiks. Ļoti daudz cilvēku savu izvēli izdarījuši jau pirms dziesmu izskanēšanas," norādīja Kaminska. "Kas attiecas uz Candy, tieši par viņu tika saņemts ceturtais telefonzvans, ēterā vēl nebija izskanējusi pat pirmā dziesma..."
Iebildumus radīja arī fakts, ka netiek publiskoti balsojumu rezultāti. "Tas tiks darīts pēc fināla, lai pašlaik nevienam nerastos sajūta, ka pēdējais jau tā arī paliks pēdējais – par to nav pat vērts balsot. Vēl taču ir izaicinājuma kārta!" uzsvēra Kaminska.
Interesanti, ka pirmajā pusfinālā žūrijas un skatītāju domas kardināli atšķīrušās: žūrijas izvēlētais divnieks nav bijis skatītāju pirmajā trijniekā. Ja domas sakristu, tad tālāk tiktu žūrijas vērtējumā trešais vai ceturtais pretendents.