"Kad man ir mazāk darba, mēģinu nolīst malā un paklusēt. Arī šajā sezonā ir tik maz paveikts, ka nav īpašas vajadzības ar to dalīties," saka Gunta Virkava, tomēr neatsaka sarunai ar Neatkarīgo. Skatītāju iemīļotajai un allaž šarmantajai aktrisei piektdien dzimšanas diena!
Šampanietis būs
"Viens no lielākajiem mākslas korifejiem Alfreds Jaunušans savulaik teica, ka vecums ir viena liela cūcība. Es tā vēl nedomāju, es vēl jūtos jauna un forša!" smaida Gunta Virkava un atklāj, ka savā dzimšanas dienā viņa strādās, būs uz skatuves komēdijā Laulāts un brīvs. "Tā man ir skaista loma. Paldies teātrim un mūsu direktoram Ojāram Rubenim, ka viņš pagājušajā sezonā piekrita šim projektam. Izrāde izraisījusi lielu ažiotāžu un ir ļoti labi apmeklēta," priecīgi stāsta lieliskā aktrise, uzsverot, ka viņai ļoti patīk šis darbs un piektdien viņa to dāvās skatītājiem. Lielas svinības dzimšanas dienas sakarā teātrī netiks rīkotas, taču, kad darbiņš būs padarīts, būs šampanietis un zemenes.
Nedrīkst raudāt
"Ja gadu rēķinām nevis sezonās, bet skaitām no janvāra līdz decembrim, tad varbūt nākamajā sezonā, kas vēl būs mans jubilejas gads, teātris mani iepriecinās ar kādu skaistu lomu," gaidot dzimšanas dienu, cerīga ir Gunta Virkava. Viņa gan mācās priecāties par to, kas ir, un neraudāt par to, kā nav. "Cilvēks ir tā iekārtots, ka viņš vienmēr alkst ko vairāk, ko lielāku. Es negribu daudz, tikai ko vērtīgu un manai dzīves uztverei atbilstošu," viņa nosaka.
"Ir tāds teiciens, ka dzīve ir nemitīga tapšana, un kas sevi tur par gatavu, to var nosaukt par mirušu. Bez šaubām, arī man visu laiku gribas ko vēl – gan kā sievietei, gan kā aktrisei, gan kā mātei, gan kā vecmāmiņai. Šīs dzīves funkcijas varētu saukt bezgalīgi. Tam visam klāt arī lielāku dzīves telpu, lielāku brīvību, lielāku dvēseles mieru. Vairāk mīlestības, vairāk būt vajadzīgai. Ak dievs, ko es vēl varētu saukt!" aktrises sievišķība plūst pāri malām. Un viņai pietiek drosmes atzīt, ka dažkārt, par to visu domājot, viņa iekšēji raud un pati sevi žēlo. Un tas ir tik cilvēciski un tik saprotami.
"Bet es nedrīkstu žēloties, jo man ir fantastisks darbs, par ko sapņoju jau kopš bērnības un ko es patiešām ļoti mīlu! Jo es esmu māte, esmu vecmāmiņa, esmu bijusi mīloša sieva, un esmu bijusi mīļākā – kas tik es neesmu bijusi! Nē, es nedrīkstu raudāt, bet nu klusībā jau mēs katrs to darām," domā Gunta Virkava. Un mirkli pirms savas dzimšanas dienas viņa atklāj, ka vairāk par visu šobrīd alkst mieru un iekšēju harmoniju.
Atnāc un paskaties
Kādi ziedi aktrisi iepriecinātu viņas dzimšanas dienā? Gunta Virkava atklāj, ka viņas sirdi nesilda formāli pasniegtie ziedu pušķi. Ne pienākuma pēc, bet tikai no sirds dāvāts un rociņās sasildīts zieds aktrisei spēj sniegt patiesu prieku. "Nenāc tāpēc, ka jāapsveic. Atnāc ar labu domu. Atnāc un paskaties, ko esmu paveikusi. Man svarīgāka ir ieinteresētība: pienāc un parunājies, un pasaki, ko domā. Pat ja tie ir skarbi vārdi, pienāc un pasaki," aicina Gunta Virkava.
Bet pati sevi iepriecināt aktrise iecerējusi ar kādu braucienu – iespējams, martā sanāks aizbraukt uz Romu. "Tāda iecere ir, bet redzēs, kā sanāks – ir jau grūti izbrīvēt brīvu veselu nedēļu. Ja nav tik liela aizņemtība teātrī, Dievs pamanās piespēlēt citas iespējas," viņa saka un piebilst, ka ārpus Nacionālā teātra spēlē arī Kabatā – izrādē Vārnu ielas republika, bet ar Liepājas teātra projektu Precējies nav miris brauc izbraukumos pa visu Latviju.
Precējusies ar mākslu
"Ja mani kāds cits neiepriecina, daru to pati," Guntas Virkavas vitalitāte, temperaments un dzīves spars ir apbrīnojams. Aktrise atklāj, ka viņai prieku sagādā iepriecināt citus – meitu, mazmeitiņas. "Kādreiz varbūt pat nav īpaši daudz naudiņas, bet man gribas viņām ko nopirkt un uzdāvināt. Meita parasti jau saka: "Ak dievs, mamma, ko tu atkal tērējies, tev pašai vajag!" Bet man tas patiešām sagādā ļoti lielu baudu. Tāpēc es viņai atbildu: "Ja tu mani apkamp un pasaki: "Paldies, mīļā mammiņa!", man neko citu nevajag..."
Aktrise pavisam vaļsirdīgi stāsta, ka viņas ģimene – meita, abas mazmeitiņas, znots un arī viņa radi, un vēl dažas draudzenes – ir tā, kurā viņa jūtas labi. "Būt neatkarīgai un brīvai šajā laika posmā – tāds modelis man der, jo es patiešām lielu savas dzīves daļu atdodu mākslai. Kāda aktrise ļoti labi pateica: ka viņa ir precējusies ar mākslu. Skaisti teikts. Piekrītu," piebilst talantīgā aktrise.
Tikai partneri mainās
"Man ļoti patika, kā savulaik teica slavenā krievu kino zvaigzne Ludmila Gurčenko: ka mīlestība jau ir, tikai tie partneri mainās. Jā, tā ir: mīlestība jau ir viena, un manī tā ir!" Gunta Virkava nešaubās. Un šodien viņa to nesavtīgi dāvā savām mazmeitiņām. "Man ir brīnišķīgi mazbērniņi, fantastiski! Kad tu ieraugi tos mazos bumbulīšus, visas raizes un skumjas pazūd kā nebijušas! Kā saka Mārtiņš Rītiņš: nu kas var būt labāks par šo!" aktrise no sirds priecājas.
Ikdienā viņai prieku sagādā arī laba grāmata vai filma, vai sevis palutināšana ar masāžu vai kādu kārumu. "Ja ir skumji un vientuļi, es eju uz teātri. Ilgus, ļoti ilgus gadus esmu tur nostrādājusi, tur vienmēr varu satikt kādu kolēģi, ar ko parunāties. Tās ir manas otrās mājas, un tur ir labi. Ir ļoti labi," saka aktrise. Skumjas un vientulību viņa aizdzen, arī braucot ar mašīnu – ieslēdzas savā pasaulītē un brauc, kur acis rāda. Sapņo un domās kaļ jaunus plānus... "Tagad visos medijos parādījusies tendence: ka jātuvojas Dievam, jārunā par reliģiju, jādomā labas domas. Tas ir labi, ka par to raksta, vēlams gan – ar mēru. Es arī, goda vārds, cenšos domāt labas domas, jo esmu sajutusi, ka tad kļūst vieglāk. Tāpēc, tiklīdz ienāk prātā kāda sliktāka doma, mēģinu to atvairīt, citādi pašai no tās kļūst smagi. Ir jāsāk sevi mīlēt! Un mīlēt nozīmē meklēt un rast sevī mieru, izsvītrot slikto klaču un domu, greizsirdību un nenovīdību. Jo tas saārda: domājot sliktu par citiem, tu dari sliktu sev. Bet, domājot un runājot labu, tu dari labu sev," aktrise sapratusi.
Sāp. Protams Par savu privāto dzīvi Gunta Virkava daudz nestāsta, taču arī neslēpj, ka dzīvē bijuši sāpīgi, pat ļoti sāpīgi mirkļi. Un arī šodien nav tā, ka viņa spēj domāt tikai labas domas. "Nav jau man viss kā pīlei ūdens. Protams, man sāp. Es neteikšu, ka nesāp. Man ir redzīgas acis, es redzu, un man sāp. Taču arī saprotu, ka dzīvē viss atnāk atpakaļ: ja otram ko atņem vai nodari pāri, tas atnāk atpakaļ. Tā ir! Un es zinu, ka tas notiek pa negaidītiem gaņģiem..." nosaka Gunta Virkava, taču nenoliedz, ka arī pati bieži ir bijusi vainīga. "Bet vispār – man vairāk gribētos runāt nevis par sevi, bet par to, kas mani satrauc un sāpina. Tā ir netaisnība, nabadzība, vienaldzība, vecu cilvēku bezpalīdzība, pedofilija, zagšana un tā tālāk. Bet par to – nākamreiz."
***
Gunta VIRKAVA
- Nacionālā teātra aktrise
- Izglītība: Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studija (1970); J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultāte (1975)
- Šajā sezonā Nacionālajā teātrī spēlē komēdijā Laulāts un brīvs (Antonija), tautas komēdijā Latgola.lv (pastniece), pasakā Princis un ubaga zēns (Toma vecāmāte), komēdijā Ļaunais gars (Līze), muzikālajā drāmā Vadonis un Skroderdienās Silmačos
- Meita – Elizabete Zagorska. Divas mazmeitiņas – Loreta (10) un Luīze (2)
***
VIEDOKLIS
Ojārs RUBENIS, Nacionālā teātra direktors:
– Gunta Virkava, pirmkārt, ir laba aktrise. Otrkārt, šarmanta un dzīvespriecīga sieviete, par kuru nevajadzētu runāt saistībā ar gadu cipariem, drīzāk par viņas vitalitāti un spēku, kas viņai ļauj būt gan teātrī, gan palīdzēt meitai un būt kopā ar mazbērniem, un vienmēr būt labā formā! Pie tā, ka daudzus gadus viņa ir spēlējusi un bijusi uzticīga Nacionālajam teātrim, pie tā, ka joprojām spēlē un viņas izrāde kopā ar Rafalsonu iet uz bis un ir izpārdota, man gribas piebilst, ka nevis kā direktoru, bet kā vīrieti mani fascinē tas, ka viņa vienmēr ir sakopta un šarmanta. Viņa ir no tām aktrisēm, kuru, ejot pa ielu, cilvēki noteikti pamana. Un ne tikai tāpēc, ka viņa ir aktrise, arī tāpēc, ka viņa ir eleganta sieviete, kas vienmēr iet augstu paceltu galvu.
