RECENZIJA. Caurā Estrāde „Grūtākā dzīve pasaulē”

Radio NABA raidījums “Bitīt matos” ik pa laikam atrod kādu mākslinieku un/vai grupu, kas plašākai auditorijai varētu būt paslīdējusi garām – lūk, “Caurā Estrāde”, ar kuru arī apskatnieks iepazinās, pateicoties minētajam raidījumam. Divi no šīs grupas dalībniekiem pieskaitāmi latvju “underground” elitei – ja pie kaut kā ķeras Juris Simanovičs (“Bērnības milicija”, “Mazie smirdīgie kociņi”, “DZ” u.c.) un/vai Filips Derums (“Bērnības milicija”, “Mazie smirdīgie kociņi” u.c., šobrīd “Martas Asinis”), iznākums ir garantēti pozitīvs. Trešais “estrādes” dalībnieks ir Arnis Kalniņš – arī zināms kadrs.

2022. gada pavasarī šī trijotne nolēmusi ierakstīt jaunu albumu. Tekstus visi rakstījuši kopā, vienojoties par konceptuālu darbu, kas vēstītu par kāda vietējā kovboja Jura dzīvesstāstu - par to īsumā tiek sniegta informācija arī ievadošajā kompozīcijā, kas saucas “Sākums”. Albumu producējis Filips, “tas ir tapis izteiktā sintīpopa manierē, kas sapludināts ar neparasto kovboja dzīvesstāstu papildinošām vesternīgām ģitāras partijām, veidojot pamatus salīdzinoši jauna žanra - “cringe’n’roll” tradīcijai,” tā vēsta Radio NABA pārstāvji - neriskējot mēģināt atklāt jaunu mūzikas stilu (“cringe’n’roll” - nopietni?!), šo vēstījumu nākas citēt.

Ierakstā pārsvarā izmantoti sintezatori un ģitāras, dzirdamas arī balalaika, klavieres un cītara. Pie mikrofoniem uz maiņām dzirdami visi grupas dalībnieki, tomēr visbiežāk skan Arņa balss. Ar vokālu piedalās arī Evija Deruma, Līga A. Neilande un Eduards Radeiko. Kopumā deviņas kompozīcijas, ieskaitot minēto “Sākumu” pusminūtes garumā un noslēdzošo tituldziesmu, kas izstiepta uz 11 (!) minūtēm un 35 sekundēm.

PAR. Ļoti interesants projekts ar dievīgiem tekstiem. “Ieraudzīju tevi Pērnavas spa / Tu man ne sevišķi patiki / Taukainas ūsas un spalvainas ausis / Rokas kā čūskas un seja kā rausis” (dziesma “Kokosriekstu piens”) - tā sākas šis stāsts par kovboju Juri, kurā netrūkst dažādu interesantu un sensacionālu pavērsienu ar traģikas piesitienu, piemēram, kad “asiņainās Mērijas” vietā tiek atnests kokosriekstu piens, suši vietā piegādāti foreļu ikri, bet mazās picas vietā - lielā. Nudien grūtākā dzīve pasaulē… Īpaši gribētos izcelt dziesmu “Trauslā sirds” ar tādu kā fragmentāru parodiju par “Blur” slaveno “2 Songs”. Albums atstāj labu iespaidu, to ir patīkami klausīties. Starp citu, “Sākums” ar albuma vēstījumu - ļoti veiksmīgs risinājums, paviršākam klausītājam viss uzreiz tiek paskaidrots, lai nenāktos maldīties prātojumos, kas šis ir par “sviestu”.

PRET. Simanoviča balss tembrs vienmēr ir fascinējis (šajā jomā viņš un Edgars Šubrovskis ir labākie), arī ar Filipu viss ir kārtībā, taču to nevarētu teikt par Arni - viņu no mikrofona gan vajadzētu atslēgt... No muzikālā viedokļa - šis projekts nevelk ne līdz “Martas Asinīm”, ne “Bērnības milicijas” līmenim, bet, vai ļaudis gribēs ieklausīties tekstos, tas vēl ir jautājums. Nosodāmi garajā tituldziesmā arī ir pagrūti “iebraukt”.