Bērzciemā izskanējuši Jaunie Mazjūras cerību un mīlestības svētki

 
©Beate Vaska

Priecīgā un pacilātā noskaņojumā, ar aktīvu skatītāju līdzi dziedāšanu un dejošanu, dažādām radošajām darbnīcām, lieliskiem muzikāliem priekšnesumiem, virkni konkursu skatītājiem un nomierinošu jūras šalkoņu fonā – sestdien, 11. jūnijā, Bērzciema jūras krastā aizvadīti Jaunie Mazjūras cerību un mīlestības svētki “Iebrien manā saulrietā”, uz kuriem kā galvenie mākslinieki aicināja Latvijas titulētākā kantrimūzikas grupa “Sestā Jūdze”.

Vēlā saulainās un vasarīgās sestdienas pēcpusdienā apmeklētāju plūsma Bērzciema virzienā bija manāma ļoti laicīgi - pirms skatuves priekšnesumiem bija jāpagūst aplūkot visai plašo amatnieku tirdziņa piedāvājumu, skaisto svētku scenogrāfiju, ko veidoja māksliniece Inga Kaminska, iepazīties ar plašajām radošo darbnīcu iespējām, kā arī uzdejot latvju dančus kopā ar folkloras kopu “Milzkalni”.

Pasākuma muzikālo daļu uz lielās skatuves atklāja duets “Signe un Jānis”, izpildot latviešu un pasaules romantiskos duetus. Pēc viņiem ar akustisku liedaga koncertu uzstājās vakara vadītājs, Latvijas Nacionālā teātra dziedošais aktieris, ar lielisku humora izjūtu apveltītais Juris Hiršs, savukārt kā nākamais uz skatuves kāpa kādu laiku radioviļņos jau dzirdētais Latvijas jaunais kantrimūzikas dziedātājs un dziesmu autors Edvards Strazdiņš.

Īsi pēc pulksten deviņiem vakarā pienāca pasākuma apmeklētāju visgaidītākais brīdis, kad ar šī pasākuma tituldziesmu “Iebrien manā saulrietā” un koncertu trīs daļās uz skatuves kāpa grupa “Sestā Jūdze”. Pasākuma apmeklētāji uz līdzi dziedāšanu un dejošanu nebija jāmudina - drīz vien vairāki simti apmeklētāju parūpējās, lai liedagā izskatītos kā kantrimūzikas dziesmusvētkos. Lielisko gaisotni pēc pasākuma novērtēja arī paši mūziķi.

“Neslēpšu, ka pēc nokāpšanas no skatuves saviļņojums bija pamatīgs - sen nebijām spēlējuši tik kupli apmeklētā pasākumā, kurā esam izziņoti kā vakara galvenie mākslinieki, jeb, kā tos tagad moderni sauc, “hedlaineri”, patīkami, ka klausītāji ne vien atceras mūsu agrāko gadu dziesmas, bet zina arī tās, kas sacerētas salīdzinoši nesen. Sajūta kā starptautiskā kantrimūzikas festivālā, un tas gluži kā dziesmā liek aizdomāties - vai tāds vakars vēl būs?” “Sestās Jūdzes” sajūtas pēc uzstāšanās raksturo grupas dziedātājs un dziesmu autors Agris Gedrovičs.

Iespējams, uz šo jautājumu atbildi varētu sniegt pasākuma organizatori, koncertaģentūra “Bravissimo” un tās producente Ieva Šteinberga, kura atklāj, ka nākamgad festivālu vēlētos rīkot plašākā mērogā: “Domāju, šāds pasākums nākotnē varētu kļūt par vērā ņemamu ieguldījumu Tukuma novada mazo jūras ciematu un plašāk nezināmās Mazjūras zvejnieku biedrības popularizēšanā, vietējo zvejniecības tradīciju saglabāšanā un tūrisma attīstībā - redzu, ka cilvēkiem interesē šī vieta, kas ir ļoti neparasta Baltijas jūras piekrastes zona ar niedrājiem” teic I. Šteinberga, norādot, ka turpmāk festivāls būtu popularizējams visas Latvijas mērogā kā atkāpe no tradicionālajiem Zvejnieku svētkiem, lai vienkopus pulcētu “zvejniekus no Salacgrīvas līdz Liepājai”, kura laikā apmeklētāji varētu ne vien izbaudīt lielisku muzikālu programmu, bet arī tuvāk iepazīt piekrastes dzīvi, zvejniekus un visu to īpašo, kas Mazjūrā ir apskatāms.

Viņai piekrīt arī grupas “Sestā Jūdze” menedžere Dace Trompete, uzsverot, ka pasākuma pievienotā vērtība ir un paliek latviešu zvejnieku tradīcijas, piejūras dzīve, kas varētu būt sevišķi interesants piedzīvojums tiem, kuri dzīvo valsts vidienē. Tāpat “Sestās Jūdzes” menedžere velta sirsnīgus pateicības vārdus visiem aizvadīto svētku apmeklētājiem: “Milzīgu paldies vēlos teikt visiem, kuri mums uzticējās jau šogad, atbrauca, bija kopā, baudīja lieliskos laikapstākļus, mēs jutām klausītāju atsaucību, enerģiju un prieku, par ko esam ļoti pateicīgi. Tāpat vēlos pateikties savai grupai, kura iesaistās jaunos projektos un ir gatava dažādiem eksperimentiem,” teic D. Trompete, piebilstot, ka turpmāk labprāt orientētos uz divu dienu pasākumu.