RECENZIJA: Beth Hart “A Tribute To Led Zeppelin”
Pret “tribute” albumiem vienmēr bijusi rezervēta attieksme, taču, ja to iedziedājusi amerikāņu soula un blūzroka leģenda Beta Hārta, kura turklāt ķērusies klāt “Led Zeppelin” repertuāram, un turklāt paveikusi to tik veiksmīgi, ka briti šo plati ierindojuši savā Top 20, bet Vācija uzreiz aiz Top 3, tad tomēr ir iemesls painformēt par šo darbu mazliet sīkāk.
Par Betu Hārtu. Mūzikā viņa ir jau no bērna kājas, taču plašāka auditorija par šo dziedātāju štatos uzzināja pēc viņas uzvaras TV šovā “Starsearch” 1993. gadā. Lai gan - lielas jēgas no tā nebija (nu gluži kā mūsu “x-faktoriešiem”), Beta ar savu komandu drīz vien labāk deva priekšroku muzicēšanai uz ielas, līdz beigu galā viņiem izdevās tikt pie apsviedīga producenta. Pirmie albumi “Immortal” (1996) un “Screamin’ For My Supper” (1999) jau lika par šo dziedātāju runāt visā pasaulē, turklāt skaļi - par to parūpējās dziesma “LA Song (Out Of This Town)”. Gadsimtu mijā Hārtas karjeru piebremzēja problēmas ar alkoholu un narkotikām, kas, cita starpā, dziedātājai ir teju gēnos - tēvs sēdējis cietumā par narkotiku tirdzniecību, bet māsa pat mirusi no pārdozēšanas. Otro elpu Betai Hārtai deva sadarbības uzsākšana ar slaveno blūza ģitāristu Džo Bonamasu -2011. gadā iznāca albums “Don’t Explain” ar blūza pasaules vareno hitu kaverversijām, bet pēc tam radošais tandēms izdeva vēl pāris līdzīgus albumus. Pašlaik Beta Hārta skaitās blūza pasaules Nr.1, kura savākusi neskaitāmas šī žanra balvas, bet ar albumu “Seesaw” nominēta arī prestižajai “Grammy” blūza albumu kategorijā.
Interesanti, ka 90. gadu beigās Beta Hārta kopā ar režisoru Ričardu Doneru sāka strādāt pie kinofilmas par Dženisas Džoplinas dzīvi, tomēr vēlāk izlēma tajā nepiedalīties, jo uzskatīja, ka kino nav domāts viņai.
Mūzikls - tas gan, atkal jau par Dženisu Džoplinu. Līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka Hārta pievērsusies arī “Led Zeppelin” daiļradei, jo šo grupu (tāpat kā “Black Sabbath” un “Rush”) klausījās jau agrā bērnībā. Albumam “A Tribute To Led Zeppelin” materiāls pamazām vākts jau sākot no 2004. gada, kad tika izdota “Whola Lotta Love” kaverversija. Kopumā šajā apkopojumā ir ducis dziesmu, tostarp “Stairway To Heaven”, “Whola Lotta Love”, “The Crunge”, “When The Levee Breaks”, “Good Times Bad Times”, “The Rain Song” u.c. “cepelīnu” hiti Betas blūzroka versijās.
PAR. Betas Hārtas enerģiskais un spalgais vokāls “Led Zeppelin” (un arī Dženisas Džoplinas) repertuāram der kā uzliets, līdz ar to atliek vien klausīties, klausīties un klausīties. Apskatnieka lielākais prieks - “Black Dog”.
PRET. “Tribute” ir “tribute” - lai kurš vai kura par kuru vai kuriem to arī nebūtu sagatavojis. Šajā konkrētajā gadījumā mazliet labāk varēja pastrādāt izpildproducents - salikt albumā vienu aiz otras astoņminūtīgās “Kashmir” un “Stairway To Heaven” neliekas īsti pareizs risinājums.