RECENZIJA: Deodium "Gaismogs"
Pašmāju “blackened death metal” grupa “Deodium” ir vieni no tiem, kuriem pēdējo pandēmijas lielierobežojumu dēļ pietrūka burtiski tikai dažu dienu līdz jaunā albuma prezentācijai klausītājiem klātienē – šie vīri to bija paredzējuši 29. oktobrī Tallinas kvartālā, pie viena atzīmējot arī desmit gadus kopš sava pirmā koncerta.
Oficiālajā “Deodium” biogrāfijā minēts, ka grupas tās mēģinājums bijis 2009. gada 31. maijā, bet pirmais koncerts - 2011. gada 10. septembrī: ja tas tiešām tā ir, tad visu cieņu grupas arhivāram, kas skrupulozi fiksējis šādus faktus!
Nu it kā varētu arī uzspēlēt, bet - vai pie šādiem apstākļiem to vajag? Pirmais grupas pieteikums bija 2012. gadā izdotais EP „Saules kalpi”, pilnvērtīgs lielais albums “Grēks. Važas. Brīve” nāca klajā 2014. gadā, bet tad… Bet kas notika tad, nav ne jausmas, jo it kā “Deodium” šur un tur plašākai auditorijai pavīdēja, tomēr jauns albums izdots tikai tagad. “Nosaukums “Gaismogs” ņemts no Janīnas Kursītes grāmatas "Tautlietu vārdene", kurā apkopoti piemirsti latviešu valodas vārdi ar garākiem un īsākiem skaidrojumiem un samērā daudziem piemēriem no folkloras un daiļliteratūras,” skaidro grupa. “Par albuma titula vēstnesi izvēlēts citāts no Ilonas Leimanes grāmatas “Vadātājs” (1946): “Tikai tas, kura kājas ir striegušas bezdibeni, tikai tas, kurš vērpies mutuļojošā atvarā, un tikai tas, kurš rūdījies izmisuma un sāpju smeldzē, iegūst to gaismogu, kas viņu jau iztālēm atšķir no pārējiem. Šis gaismogs ir tā cilvēka daļa, kas viņā ir viņa paša un nepieder ne viņa vecākiem, ne tai garajai senču virknei, kas stāv aiz viņa.” Aptuveni šādā par garā ieturēts arī visa albuma vēstījums - kopumā astoņas dziesmas, kurām izdomāt nosaukumus “Deodium” nav īpaši pūlējušies, nosaucot tās vienkārši par “I”, “II”, “III” utt.
PAR. Jau iepriekšējais „Deodium” darbs atstāja ļoti labu iespaidu, tāpēc arī no šī tika gaidītas lielas lietas. Un sagaidītas, “Gaismogs” ir šā gada latvju metālmūzikas albums Nr.1. Asas un skarbas ģitāras, dārdošs bungu ritms un zarnas drebinošs bass, iznīcību vēstošs un dzirdi plosošs vokāls - viss, kā pieklājas! Taču pats galvenais - “Deodium” piestrādājuši pie niansēm: šī nav vienkārši zāģēšana zāģēšanas pēc, te ir neskaitāmas ritma maiņas un žanriskas pārbīdes, lai smagmūzikas fani to varētu klausīties kā rūpīgi nostrādātu darbu. Ieteicamākās ir albuma kompozīcijas ar nosaukumiem “I”, “II” un “VI”, taču diez vai kādu nepieciešams atzīmēt īpašāk - “Gaismogu” jāklausās no A līdz Z.
PRET. Par iztēli dziesmu nosaukumu sagudrošanā (tas ir, nekā nedarīšanā) gan šiem vīriem gribētos ielikt treknu mīnusu - variants ar “I”, “II”, “III” utt. nav ne kaut kas jauns, ne asprātīgs. Dziesmu vārdus bez pierakstu burtnīcas nekādi nesaprast - arī mīnuss.