Tripāns radījis dokumentālo īsfilmu ciklu par ārstiem
No 9. septembra svētdienās kanālā TV3 būs skatāms režisora Armanda Tripāna veidotais dokumentālo īsfilmu cikls “Ārsti”, kas. Tie būs septiņi personiski stāsti par septiņiem ārstiem, kuri, darot savu darbu, glābj cilvēku dzīvības un paveic neiespējamo.
Jau septembra sākumā kanāla TV3 skatītāji kļūs par daļu no septiņu galveno varoņu darba gaitām slimnīcā patiesos darba apstākļos. Īsfilmas stāstīs par traumatalogu-ortopēdu Andri Vikmani, urologu Juri Jansonu, invazīvo radioloģi Sanitu Ponomarjovu, anesteziologu-reanimatalogu Robertu Stašinski, ķirurgu Arnoldu Jezupovu, torakālo ķirurgu Māri Apšvalku un onkoloģi Ivetu Kudabu.
Īsfilmas stāstīs par skaisto un skaudro slimnīcas ikdienā.
Šie stāsti nebūs par dzīves jēgas meklējumiem vai atbildēm par Dievu, tie būs stāsti par mums pašiem - sabiedrību. Kas notiek ar viņiem, kad, aizvēruši palātas durvis, rokās zaudējuši dzīvību vai paveikuši teju neiespējamo - vai, glābjot citus, viņi nepazudina paši sevi? “Vēlme radīt šīs ārstu īsfilmas bija jau pirms teju diviem gadiem. Bija jābūt uzticībai no ārstu puses un kamerai jābūt blakus teju katrā solī. Otrais - aiz cieņas pret ārstu darbu šeit nebūs atbalstītāju no malas. Tas ir 100% tīrs saturs,” stāsta Armands Tripāns, īsfilmu cikla “Ārsti” režisors.
Filmēšanas process norisinājās četru mēnešu garumā. Filmēšanas komandai savas durvis atvēra Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), kas deva pilnu pieeju ārstēšanas nodaļās, palātās, operāciju zālēs un ārstu privātajās dzīvēs. Privātās sarunas, ikdienas mirkļi liks aizdomāties ikkatram, kurš vēlējies uzzināt - kas notiek ar manu ārstu, kad viņš nav kopā ar mani.
“Šie stāsti būs par to otru posi, kuru mēs neesam redzējuši, sajutuši vai sapratuši. Kā būt par to, kas tu esi. Šie stāsti nav par glorificēšanu, bet gan par mūsu medicīnas prātiem, realitāti un arī sabiedrības atspulgu. Slimnīcā tu ieraugi, kādi mēs esam latvieši. Šie būs ļoti skaisti un skaudri vakari. Gluži kā valsts atbalsts medicīnai Latvijā ir kritisks, vēl bēdīgāka ir attieksme pret cilvēkiem, kas šajā jomā strādā. Tā bija uzticība no slimnīcas un ārstu puses, jo nebija tādu zonu vai durvis kurās mēs nedrīkstētu filmēt. Saturs ir šo īsfilmu spēks. Dziļumu un svaru dod ārstu dvēseliskās sarunas. Tur būs ļoti daudz dzīves patiesību,” stāsta Armands Tripāns.