RECENZIJA: Nepāriet "Lūk"

© Publicitātes foto

Pavisam nemanāmi piezadzies latvju superprojekta “Nepāriet” jaunais, pēc skaita otrais, studijas albums.

Jāatgādina, ka šī projekta galvenais stūrmanis ir “Instrumentu” mūziķis Jānis Šipkēvics, kurš tam piepulcējis kolēģus Alisi Josti, Eviju Vēberi, Kārli Jostu, Loreti Medni, Matīsu Čudaru, Miķeli Putniņu un Rinaldu Maksimovu.

Apvienība “Nepāriet” tika izveidota pirms četriem gadiem, izpildot programmu, kura balstījās uz 1997. gadā tapušo Ainara Mielava un Imanta Kalniņa kopdarbu "Par lietām, kuras tā ar’ nekad nepāriet" jaunās interpretācijās - 2019. gadā tās tika apkopotas albumā “Pāri”, kas atstāja pat vairāk nekā labu iespaidu. Šoreiz programma balstīta uz dzejnieka Marta Pujāta īpaši šai apvienībai sarakstīto dzejoļu ciklu. “Lūk” ieraksts tapa 2020. gada septembrī Rīgā, skaņu inženiera Gata Zaķa virsvadībā, kurš arī veidojis tā pēcapstrādi. Albuma noformējumu darinājusi Marta Pujāta māsa Lāsma, kura kopā ar brāli šogad saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par “Labāko darbu bērniem” - dzejoļu krājumu “Ej nu ej”.

PAR. Kopumā desmit kompozīcijas, kuras, salīdzinot ar “Nepāriet” debijas albumu, aizrauj jau kaut vai ar to vien, ka tās nav Imanta Kalniņa darinātas… Novatoriski. Katrs no mūziķiem šajā projektā ienesis savu unikālo rokrakstu, un tas praktiski ir tikai gaumes jautājums, kas kuram no šiem rokrakstiem labāk tīk. Piemēram, apskatnieks gribētu īpaši izcelt Alisi Josti un viņas dalību dziesmās “Stāvu klusu”, “Bāka” (kopā ar Miķeli Putniņu) un “Nostāvas” (ar vīru Kārli Jostu). Protams, atkal savs šarms ir Evijai Vēberei (dziesma “Pārpārēm”) - jau pagūts sailgoties pēc šīs savdabīgās dziedātājas. No Marta Pujāta dzejas viedokļa būtu jāizceļ skaistā “Ness”, bet vēl vairāk ausīs iekrīt “Rūpam” ar interesanto Loretu Medni pie mikrofona. Un vēl - “Tavs raksturs”, no visiem aspektiem ļoti labs gabals, lai arī “instrumentisks”.

PRET. Lai arī šis albums konceptuāli tomēr noturas kopā, itin raibais mūziķu sastāvs katrā dziesmā stilistiski tā kopējo deķi neviļus pavelk savā virzienā, tāpēc kopējais rezultāts ir traucējoši daudzšķautņains - lai gan tikai mazliet traucējoši, bet tomēr…

Svarīgākais