Latvijas Mikologu biedrība par 2021.gada sēni izraudzījusies smailo stikleni (Hygrocybe conica), informēja mikoloģe Inita Dāniele.
Smailā stiklene ir Latvijā visbiežāk sastopamā un visvieglāk atšķiramā stikleņu suga. Cepurītes krāsa variē no dzeltenīgas līdz oranžai un pat izteikti sarkanai. Tomēr ir kāda pazīme, pēc kuras smailā stiklene viegli atšķirama no citām stikleņu sugām. Šai sugai un arī tās varietātēm augļķermeņi ievainojumu un iespiedumu vietās melnē, skaidro mikoloģe.
Izvirzot šo sugu par gada sēni, vienlaikus Mikologu biedrība aicina pievērst uzmanību visai stikleņu ģintij.
Stiklenes aug zālainās vietās, piemēram, pļavās - gan sausās, gan mitrās, ganībās, pilsētu zālienos, arī mežos un zāļu purvos.
"Daudzās Eiropas valstīs stiklenes ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstos - gan atsevišķas sugas, gan visa ģints. Tās ir vecu, tradicionāli apsaimniekotu, daļēji dabisku zālāju indikatorsuga," norāda Dāniele.
Viņa uzsver, ka smailajai stiklenei galvenie draudi ir biotopu izzušana un to kvalitātes samazināšanās, zemes izmantošanas izmaiņas un slāpekļa piesārņojums. Mūsdienu lauksaimniecības metodes -lauksaimniecības intensifikācija, lielāka mēslošanas līdzekļu un/vai pesticīdu lietošana, uzaršana, un tas viss nelabvēlīgi ietekmē daudzu vērtīgu dabisku zālāju sēņu sugu populācijas.
Stiklenes ir ļoti skaistas, tās piesaistīta dabas vērotāju uzmanību.
Mikoloģe atzīst, ka neviena no stiklenēm nav nopietni ņemama kā ēdamā sēne, tāpēc atkrīt šis mikologam apnicīgais jautājums.
Stiklenes vismaz daļēji var noteikt arī pēc makroskopiskajām pazīmēm. Mikoloģe piebilst, ka viens no iemesliem, kādēļ smailā stiklene ir izraudzīta par šā gada sēni ir tas, ka interesanti meklēt Latvijai jaunas sugas - Latvijā pašlaik zināmas ap 20 sugas, bet Ziemeļvalstīs kopumā ap - 50. Gandrīz visas tās varētu būt sastopamas arī Latvijā, pieļauj mikoloģe.
Raksturojot gada sēni, viņa norāda, ka tās ir sēnes ar maziem, gļotainiem, trausliem, gandrīz caurspīdīgiem augļķermeņiem, nereti spilgtā krāsā - sarkanas, dzeltenas, oranžas, pat sārtas, violetas un zaļas. Stiklenēm raksturīgas gaišas, retas, vaskainas lapiņas, tām nav gredzena, plīvura, maksts, izteiktu zvīņu.
Nosakot stikleņu sugu, jāievēro skaistā krāsa, jo ne vienmēr tā palīdz, piemēram, vienas un tās pašas sugas augļķermeņi jauni var būt oranži, pieauguši kļūst dzelteni, bet vecumā izbālē vai kļūst zaļgani.
Būtiska pazīme ir cepurītes forma - smaila, izliekta vai plakana. Ļoti svarīgs ir arī lapiņu piestiprināšanās veids - lapiņas brīvas, pie kātiņa pieaugušas vai nolaidenas. Cepurīte un/vai kātiņš mēdz būt gļotaini, lipīgi vai gandrīz sausi.
"Līdz stikleņu meklēšanai gan vēl kāds laiciņš jāpaciešas, bet vasarā un rudenī gaidīsim ziņojumus portālā "Dabasdati.lv" ne vien par smailo stikleni, bet arī par visām pārējām, rosina Dāniele.