Pret satura manipulāciju vislabāk aizsargātā sociālo tīklu platforma ir "Twitter", savukārt visvājāk aizsargātā ir ķīniešu "Tik Tok", secināts Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētījumos, kuros centram izdevies nopirkt kā sekotājus tā komentārus un citas darbības.
Centra direktors Jānis Sārts šodien Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē deputātiem pastāstīja, ka pērn centrs pabeidza pētījumu "Novērtējums par sociālo mediju spējām novērst to automatizēto manipulāciju", kurā eksperti mēģināja novērtēt, cik labi un efektīvi dažādi sociālie tīkli tiek galā ar automatizētu satura manipulāciju.
Pirmais pētījuma eksperiments veikts 2019.gadā, kad notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas. "No vienas puses visas sociālo tīklu platformas stāstīja par to, cik veiksmīgi cīnās ar robotizētiem tīkliem un bloķētiem kontiem. No otras puses centra speciālisti secināja, cik viegli internetā iegūt vai satikt tādus servisus, kas dod iespēju cilvēkiem manipulēt, pērkot komentārus, "laikus", dalīšanos un skatījumus dažādam saturam internetā," norādīja Sārts.
Centra speciālisti no šiem manipulāciju pārdevējiem "ne pa tiešo" iegādājās šāda veida manipulāciju - pamatā uz dažādiem saviem kontiem. Toreiz centrs par 300 eiro iegādājies 3530 komentārus, 25 750 "patīk", 20 000 skatījumus un 5100 sekotājus.
Centra speciālisti izmērījuši, ka no nopirktā vairāk nekā 90% aizgāja reālajos tīklos, piebilda Sārts.
Šajā eksperimentā arī identificēti kopumā 18 739 konti, kas tika izmantoti manipulāciju veikšanai. Pamatā tie bija automatizētie robota konti.
Toreiz centra eksperiments radīja "zināmu viļņošanos" un sociālo tīklu īpašnieki savos vārdos bijuši par to, ka veiks uzlabojumus un situācija nav tik nopietna, norādīja Sārts.
Ņemot vērā minēto, pagājušā gadā centrs nolēma atkārtot eksperimentu, lai novērtētu, vai situācija ir mainījusies. Pērn tika pārbaudīta sociālo tīklu spēja pretoties manipulācijai politiski sarežģītā laikā, proti, gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Centra speciālisti manipulāciju veica, balstoties uz neitrālām publikācijām.
Pērn veiktajā eksperimentā jau iepriekš izmantotajām "Facebook", "Twitter", "Instagram", "Youtube" platformām centra speciālisti pievienoja nu jau plaši zināmo ķīniešu platformu "Tik Tok". Kopumā eksperimenta veicēji iegādājās manipulācijas 39 dažādu platformu ierakstos, kā arī izmantoja trīs Krievijā bāzētu manipulācijas sniedzēju pakalpojumus.
Šajā eksperimentā centrs par 300 eiro iegādājās vairāk nekā 335 000 dažādu darbību - 1250 komentārus, 8712 "patīk", 323 133 skatījumus un 2676 "dalīties".
Tāpat šajā eksperimentā NATO centrs identificēja 8032 kontus, caur kuriem tika veiktas manipulācijas.
Eksperti secinājuši, ka dažas platformas ir mēģinājušas uzlabot savas spējas pretoties manipulācijai, piemēram, "Facebook" un "Twitter", tomēr abās platformās manipulācija bija iespējama.
Attiecībā uz "Tik Tok" secināts, ka šajā platformā nav absolūti nekādas aizsardzības pret manipulāciju. "100% izdevās visas plānotās manipulācijas," piebilda Sārts.
Ņemot vērā, ka centra speciālistus interesē, kā manipulācijas var ietekmēt politiskos procesus, NATO centrs vienojās ar diviem ASV senatoriem - Čaku Grasliju un Krisu Mērfiju. Sadarbībā ar senatoriem NATO centra eksperti izvēlējās nepolitiskus ierakstus un pārbaudīja, vai var nomanipulēt šo amatpersonu ierakstus internetā.
Centrs senatoru gadījumā iegādājās viltus "skatījumus", "patīk" un "komentārus" ierakstiem sociālajos medijos - "Twitter", "Facebook" un "Instagram". Tika izvēlēti seši politiski neitrāli, aptuveni mēnesi veci ieraksti, uz kuriem nebija novērota īpaša reakcija.
"Secinājumi bija tādi, ka nav īpaša atšķirība, vai pērc manipulāciju ar parastu kontu vai augsta līmeņa politiķa kontu. Tāpat eksperti secinājuši, ka nebija īpaša papildu drošība verificētajiem oficiālajiem kontiem, salīdzinot ar jebkuru citu kontu, kas atrodas šajā platformā," norādīja Sārts.
Kopumā šī eksperimenta rezultāti ir līdzīgi 2019.gadā veiktajam eksperimentam, kurā centrs secināja, ka piecu Eiropas Savienības komisāru ierakstus ir iespējams diezgan viegli manipulēt. Tāds pats secinājums tapis eksperimentā 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā.
"Principā varējām secināt, ka šajā saspringtajā politiskajā laikā bija iespējams iegādāties no Krievijā bāzētiem uzņēmumiem piedāvātus manipulāciju pakalpojumus. To izmantošanai ASV senatoru kontos bija relatīvi zema pretestība," norādīja Sārts.
Ņemot vērā minēto, un vērtējot to, vai sociālo tīklu īpašnieki ir veikuši uzlabojumus, centra eksperti uzskata, ka "Twitter" savu platformu sargā salīdzinoši vislabāk.
"Facebook" pēdējā gada laikā bija strauji uzlabojis savas spējas un ar saturu manipulēt šajā platformā ir kļuvis daudz grūtāk un dārgāk.
"Vienlaicīgi ar "Facebook" īpašumā esošo "Instagram" manipulēt nav nekādu problēmu un aizsardzības nav nekādas. Savukārt "Youtube" būtu jānosauc kā vājākā platforma, ja mēs nebūtu analizējuši "Tik Tok", kas principā ir bez jebkādas aizsardzības pret manipulāciju," norādīja Sārts.
Viņš arī pastāstīja, ka centrs par saviem pētījumiem lūdzis komentārus sociālo mediju platformām, taču tie netika atsūtīti. Pēdējā laikā komunikācija ar platformām centram bijusi apgrūtināta, taču tas ir saprotams, jo "mēs viņiem neesam tie gaidītākie viesi", atzina Sārts.