RECENZIJA: Mēnessputni "Mēnessputni EP"
Viens no nedaudzajiem ierakstiem, kuru neatrast līdzās pieteikumiem uz Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” - grupas "Mēnessputni" instrumentālā postroka minialbums jeb EP.
Grūti pateikt, kāds tam iemesls, jo albums pieejams lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs, kā arī Bandcamp, kur var redzēt, ka tā izdošanas laiks ir augusts, tātad “Zelta mikrofona” nolikumam šis darbs atbilda, lai gan informācija par tā izdošanu parādījās tikai decembra vidū.
Grupa "Mēnessputni" dibināta salīdzinoši nesen - 2014. gadā. Sākotnēji kompozīcijas tapušas smagā un alternatīvā roka stilā, taču pašlaik grupa ir pilnībā pievērsusies modernās rokmūzikas žanros ieturētai instrumentālajai mūzikai un mainījusi arī savu skanējumu.
Grupas sastāvā muzicē Reinis Ārgals (basģitāra), Reinis Ratnieks (ģitāra), Andris Vališins (ģitāra) un Ainārs Vilcāns (ģitāra). Albumā "Mēnessputni EP" iekļautas piecas instrumentālas kompozīcijas, kuras atspoguļo grupas kopējo skanējumu, un tajā pašā laikā katra dalībnieka individuālo skanējumu. Albumā dzirdamās kompozīcijas ir tapušas dažādos grupas pastāvēšanas laikos. Ieraksts tapis "KS Records-Unity Audio" studijā skaņu inženiera Kārļa Šteinmaņa vadībā.
PAR. Neskatieties uz to, ka šis ir EP ar tikai piecām kompozīcijām - klausāmā materiāla te ir daudz, jo katrs no šiem skaņdarbiem ilgs piecas minūtes ar astīti, bet “Sajūtas” pat vairāk nekā desmit minūtes, turklāt tā nav sēdēšana uz monotoniem roka rifiem, kompozīciju struktūra mainās neskaitāmas reizes tās skanēšanas gaitā. Interesants darbs, ieteicamākās kompozīcijas - smagnējā “Trīs sekundes” un mazliet melodiskākā “Es lūdzos atpakaļ sev”. Uzslavas arī ģitāristiem.
PRET. Grupa laikam mērķē uz starptautiskiem ūdeņiem - vai gan citādi tās nosaukumam būtu izvēlēts latviski tik glups nosaukums, kas labi skan tikai angliski (“moonbirds”)?! Bet starptautiskos ūdeņos gan viņiem diez vai ir kas meklējams, tur šādu grupu ir daudz.