Kad pirms pieciem gadiem “glamūrīgā” amerikāņu dziedātāja Keitija Perija virpuļoja “Arēnā Rīga”, katrs pats varēja novērtēt viņas spēku “dzīvo” uzstāšanās reižu laikā – koncerti tiešām ir jaudīgi. Šo enerģiju uz mūzikas ierakstiem Perijai diemžēl reti izdodas pārnest, taču topos viņa vienalga vienmēr kotējusies augstu.
Pēdējie trīs studijas albumi “Teenage Dream” (2010), “Prism” (2013) un “Witness” (2017) Amerikas topā bija iekarojuši pašu augstāko pozīciju, un ir pamatotas aizdomas, ka tieši tas pats notiks ar nupat, nupat klajā nākušo Katerīnas Elizabetes Hadsones (tā patiesībā sauc šo 35 gadus veco dāmu) sesto studijas albumu.
Tiesa, varbūt arī ne, jo Rietumu mūzikas kritiķi pret Keitijas Perijas jauno darbu izturējušies ļoti rezervēti, “Metacritic” rangā tikai 56 punkti no 100 - par to labāk nevienam pat nestāstīt! Pati Keitija skaidrojusi, ka albums veltīts “gaismas meklējumiem tuneļa galā” un smaida (“smile”) atgriešanai. Kā zināms, pirms trīs gadiem viņas karjerā iestājās krīze, tai vēl pieplusojās arī šķiršanās no Orlando Blūma - dziedātāja cīnījusies ar depresiju un pat suicidālām domām, nudien ne tas gaišākais periods. Lūk, un tādā noskaņā viņa tad arī rakstījusi jaunās dziesmas - kopskaitā duci.
PAR. Labs un sprigans fona mūzikas albums, no kura radiostacijas laikam varētu sev izvēlēties radiosinglus, vienkārši iemetot šautriņu dziesmu sarakstā - praktiski neviena īpaši nelec ārā no kopējā konteksta, ne labā, ne sliktā nozīmē. Apskatnieks izvēlētos “Cry About It Later” un noteikti “Not The End Of The World”, varbūt arī “Smile”.
PRET. Banāls, klišejveidīgs albums, sekls kā upīte vasaras karstumā. To var klausīties, bet var tam arī netērēt laiku un vienkārši fonā uzlikt radio - vismaz ziņas noklausīsieties.