RECENZIJA: Pacific K "Light Between Oceans"
Grupa “Pacific K” interesi par sevi radīja pirms trīs gadiem, kad izdeva ļoti veiksmīgo minialbumu “Blue Fall EP”.
Tai ir arī visai cerīgs sastāvs - Kristaps Bedrītis (balss, ģitāra), Rihards Lībietis (ģitāra), Toms Kursītis (basģitāra) un Nauris Babris (bungas), līdz ar to grupas skanējumu veido šo mūziķu līdzšinējā pieredze instrumentālajā, pasaules, folka, roka, blūza un džeza mūzikā. Jaunais albums apkopo vairāku gadu garumā radītas, piedzīvotas un piefiksētas sajūtas.
“Tie ir stāsti, kas galvenokārt vēsta par cilvēka iekšējās vertikāles meklējumiem. Tā ir dabas varenā elpa un iedvesma, tās ir vientuļas būšanas ar sevi, sevis izzināšana, pasaules lāpīšana, kā arī mīlestības pilnas satikšanās,” stāsta grupas līderis un dziesmu tekstu autors Kristaps Bedrītis.
Albums tapis sadarbībā ar skaņu inženieri Tāli Timrotu un ierakstīts studijā “Mints Music” (Rīgas Skaņu ierakstu studija). “Esam ļoti gandarīti par veiksmīgo sadarbību, kas izveidojās ar Tāli Timrotu. Albumā katrs spēs atrast sev tuvākas skaņas, tas ir krāsains un piesātināts, tomēr ar vienotu noskaņu un vēstījumu.” Ierakstos piedalījušies arī pāris viesmākslinieki - slavenais franču džeza trompetists Eriks Trufā (dziesmā “Castaway”), kā arī flautiste Katarina Ignatoviča (dziesmā “Solace”).
PAR. Atkal ļoti veiksmīgs albums, kura galvenais stūrakmens ir ģitāras (Rihards Lībietis!) - uz to stilīgā skanējuma balstās visa kompozīcija. Labākā dziesma - “Shadows”, bet tikai tāpēc, ka īsākā, un līdz ar to tajā tiek uzturēts enerģiskāks temps. Vēl - elegantā “Castaway” ar lielisko Trufā trumpī. Bet vispār - var mierīgi klausīties visu pēc kārtas, nekas no kopējā konteksta ārā nekrīt. Tiem, kas vēlas būt zinoši latvju mūzikā, “Light Between Oceans” ir obligātā klausāmviela. Starp citu, ļoti veiksmīgs CD vāciņš - tieši šādas pārdomas rada “Pacific K” izpildītā mūzika (tikai mazliet gaišākas).
PRET. Albuma galvenā problēma - tas neaizrauj (atskaitot jau minēto “Shadows”). Meistarīgi iespēlēts, skaistas melodijas, viss it kā labākajā kārtībā, taču diemžēl pati “Pacific K” mūzika neraisa gandrīz nekādas emocijas.