Šo sestdien, 13. jūnijā, tieši trīs mēnešus kopš dienas, kad par mūsu ikdienu kļuva termins “pulcēšanās aizliegums”, ar leģendārās grupas "Dzeltenie pastnieki" koncertu kultūras nams “Wiktorija” atkal vērs savas durvis apmeklētājiem.
Liepājas kultūras nams “Wiktorija” bija turpinājis darbību arī pulcēšanās ierobežojumu laikā - piedāvājot interneta tiešraides ar Ainara Mielava, Igo, Roberta Gobziņa un “Resno putnu”, kā arī grupas “Līvi” koncertiem, pāris izrādēm un komiķa Rūdolfa Kugrēna stāvizrādi “Kā to ņem”.
“Tomēr nekas nevar aizstāt to sajūtu un vērtību, ko rada kultūras baudīšana klātienē. Priecājamies, ka tieši grupa “Dzeltenie pastnieki” ir tā, kura simboliski atvērs kultūras nama durvis saviem apmeklētājiem. Šie pastnieki atnesīs gan ilgi gaidīto tikšanos klātienē, gan sev vien piemītošo, unikālo daiļradi,” norāda kultūras nama pārstāvji. Tiesa, ļaužu skaits vienkopus joprojām ir ierobežots, tāpēc arī “šajā koncertā gaidīsim tieši tik apmeklētāju, cik uz to brīdi pieļaus Latvijā noteiktie likumi.” Līdz ar to savu klātbūtni šajā notikumā garantēs tie, kuri pirmie būs iegādājušies biļetes.
Jāatgādina, ka grupas “Dzeltenie pastnieki” darbība aizsākās tālajā 1981. gadā, kad tapa pirmais viņu albums "Bolderājas dzelzceļš". Lai arī “pastnieki” jau pirmsākumos Latvijā kļuva par kulta grupu, ziņas par šo apvienību sākotnēji neizplatījās ne ar radio, ne televīzijas palīdzību, jo tur grupas mūzika pārraidīta netika. “Dzeltenie pastnieki” līdz 80. gadu otrajai pusei nesniedza pat koncertus un darbojās tikai kā mājas studijas grupa, savus ierakstus montējot, griežot un līmējot lenti no dažādiem dziesmu fragmentiem. “Dzelteno pastnieku” ieraksti ilgi netika oficiāli izdoti un izplatījās pašplūsmā, interesentiem citam no cita tos pārrakstot ar lenšu un kasešu magnetofoniem. Oficiālus izdevumus visi klasiskie grupas albumi piedzīvojuši tikai pēc tam, kad grupas līderis Ingus Baušķenieks nodibināja savu mūzikas ierakstu izdevniecību. Publiskas uzstāšanās "Dzeltenajiem pastniekiem" kļuva iespējamas tikai 80. gadu otrajā pusē, kad Padomju Savienībā tika izsludināta slavenā pārkārtošanās politika, un kultūras nozares dzelžainā kontrole atslāba. Tā 1986. gadā Baušķenieka brigāde piedalījās festivālā "Bildes", savukārt 1987. gadā kāpa uz festivāla "Liepājas dzintars" skatuves.