Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".
Otrā pasaules kara beigu posms. Staļins izsauc pie sevis Žukovu un savā intonācijā vaicā:
‒ Kad jūs, biedri Žukov, grasāties sagraut fašistisko Vāciju?
‒ Domāju, kādā 20. maijā varbūt?
‒ Nepareizi, biedri Žukov! Vajag karu pabeigt 1. maijā! Darbaļaužu svētkos - darbaļaužu uzvara! Varēsiet?
‒ Pacentīsimies, biedri Staļin!
Žukovs iziet no Staļina kabineta priekštelpā un nomurmina: «Maita, ūsainais...» Par nelaimi, viņš to nomurmina tieši tajā brīdī, kad priekštelpā ienāk Berija. Tas, neko nesakot, ieiet pie Staļina un tūlīt sāk stučīt:
‒ Biedri Staļin! Tas Žukovs - viņš nupat, iznākot no jūsu kabineta, pateica: «Maita, ūsainais!» Ko pavēlēsiet darīt?
‒ Sauc viņu atpakaļ!
Žukovs ienāk atpakaļ kabinetā. Staļins:
‒ Biedri Žukov, vai jūs neatkārtotu, ko nupat teicāt mana kabineta priekštelpā?
‒ Es teicu: «Maita, ūsainais!»
‒ Un ko jūs ar to domājāt?
‒ Hitleru, protams!
‒ Hm, nu labi… Varat iet. Starp citu, Lavrentij, - ko īsti padomājāt jūs?
**
Vācijā atsāks Bundeslīgas spēles futbolā bez skatītāju klātbūtnes. Nīkuļi! Mēs Latvijā jau gadiem tā spēlējam!
**
Ja paņem 100 000 eiro hipotekāro kredītu, tad tas jāatmaksā 25 gadus, bet, ja tos nozog, tad cietumā jāsēž 7 gadi. Šī doma man nedod miera…
**
‒ Edgariņ, es vēlētos parunāt par tavu sacerējumu. Nedomā, ka es esmu vecmodīga, tomēr, vai tu esi pārliecināts, ka vērts publiski stāstīt citiem par to, ka tevi aizvadītajā vasarā noskūpstīja zēns un tev tas ļoti patika?
Un šajā brīdī Edgariņš saprata, ka ne vienmēr ir vērts norakstīt no Mārītes.
**
Vecāki raksta dēlam no Grieķijas:
‒ Sveiks, dēls! Mēs ļoti jauki un intelektuāli pavadām laiku. Piemēram, šodien mēs apmeklējām kādreizējās Spartas teritoriju un apskatījām klinti, no kurienes senos laikos tika nomesti neizdevušies bērni. Mums ļoti žēl, ka tu nebrauci mums līdzi!
**
‒ Klau, mīļā! Aiziesim uz restorānu vai laižam uzreiz uz Ēģipti?
‒ Tagad taču ir ierobežojumi!
‒ Nu, vēlāk nesaki, ka es tev nekad neko tādu neesmu piedāvājis!
**
Pornogrāfija nenobriedušos prātos izraisa maldīgu un pazudinošu priekšstatu par to, cik ātri uz izsaukumiem ierodas santehniķi.
**
Pa ceļu viena otrai pretī brauc divas mašīnas. Vienā pie stūres sieviete, otrā vīrietis. Sieviete atver logu un nokliedzas: «Cūka!» Vīrietis atbildot atver logu un nokliedzas: «Sterva!» Pēc pagrieziena vīrietis uzbrauc cūkai, kas izdomājusi apgulties ceļa vidū. Morāle - ja vien vīrieši prastu mūsos ieklausīties bez zemtekstiem…
**
Pamazām sāk gribēties kompāniju. Kaut nelielu! Bet vēlams - naftas.
**
‒ Rabinovič, kāpēc jūs tāds skumjš?
‒ Redziet, Padomju Savienībā mani uzskatīja par ebreju, tātad gudru cilvēku, bet šeit, Izraēlā, visi mani uzskata par krievu, tātad stulbu!
**
Sacerējums:
‒ Tētis reiz godīgi mazgāja traukus, kad pēkšņi viņu ūdens virpulis ierāva izlietnē un viņš uzpeldēja kaimiņienes vannā tad, kad viņa mazgājās. Vismaz tā viņš stāstīja mammai…
**
Sievietei attiecībās ir divas funkcijas: pirmā - nomierināt vīrieti, kad viņš ir nervozs, otrā - izvest no pacietības, kad viņš ir mierīgs!
**
Dārgā dienasgrāmata! Kāda jocīga diena! No sākuma es uz ielas atradu pilnu cepuri ar naudu, bet vēlāk man pakaļ dzinās kaut kāds tips ar ģitāru!
**
Jocīgi laiki! Cilvēki maskās dodas uz banku un atdod savu naudu!
**
‒ Hallo, ātrā palīdzība? Brauciet ātri! Mana sieva dzemdē!
‒ Tikai mieru! Vai tas ir viņas pirmais bērns?
‒ Nē, vīrs!
**
Sieva ieiet vannasistabā un ierauga, ka uz svariem stāv vīrs un ievelk vēderu. Viņa:
‒ Domā, ka palīdzēs?
‒ Nepalīdz! Vienalga ciparus neredzu!
**
Juridisks kāzuss - vai automašīnai, kas pārvietojas pa galveno ceļu, ir jāpalaiž automašīna, kas šķērso ielu pa gājēju pāreju?
