Dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča bija pazaudējusi sevi

© Publicitātes foto

«Šis ir tik labs laiks sevis sakārtošanai. Tik labs laiks sevis un patieso lietu izzināšanai. Laiks izgulēties. Laiks atpūsties. Laiks organizēt dzīvi bez steigas un stresa. Laiks sakārtot savu vidi. Laiks mājas iekārtošanai, laiks skapju revīzijai, atbrīvošanai no liekām lietām, un ne tikai mājās, bet arī galvā,» uzskata dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča. Pirms visiem šiem notikumiem, kas Covid-19 dēļ pārņēmuši pasauli, viņai šķita, ka pasaule griežas tādā ātrumā, ka likās: tā mūs izmetīs ārā no orbītas. Jo ir tūlītēji jāatbild, tūlītēji jāizdara un jāskrien, jāskrien, jāskrien...

«Nekam vairs neatlika laika. Pēkšņās brīvdienas bija kā brīnums, kad attopies: ir piektdiena, nedēļa beigusies un nav nekur jāskrien. Koncerti un uzstāšanās nenesa vairs prieku. Viss jāpaspēj, jābūt formā un tā tālāk. Vairs nesapratu, ko no dzīves gribu. Biju pazaudējusi pašu svarīgāko visā pienākumu jūklī - sevi,» savā Instagram profilā raksta populārā dziedātāja, sakot, ka šajā posmā, kad dzīves vājprāta temps ir nobremzēts, palēnām sāk izkristalizēties patiesās sirds vēlēšanās.

«Atmostas sapņi, un noskaidrojas virzieni un mērķi. Beidzot dzirdi savu sirdi. Beidzot elpoju dzīvi. Nekur nav jāsteidzas. Pats dārgākais, kas tev ir - ģimene un veselība -, tev ir dots. Baudi dzīvi. Pārējais un apkārtējais arī sakārtosies, ja pats būsi harmonijā ar sevi un Radītāju. Bez dziļāka ieskata lietu būtībā cilvēks var kā maratonists noskriet savu dzīvi - bez prieka, bez jēgas, bez laimes, skrienot pakaļ tukšumam. Novēlu visiem atrast savu sirdsmieru tajā, kas patiešām ir īsts, dod cerību un ceļ ticību.

Izklaide

Šodien Dailes teātrī norisinājās izstādes "Eksistence ārpus laika" atklāšanas ceremonija. Izstāde ir veltīta Raimonda Paula un Māras Zālītes mūziklam "Meža gulbji" un tajos eksponēti pagājušā gadsimta 70. un 80. gados tapuši ievērojamāko latviešu mākslinieku darbi.

Svarīgākais