RECENZIJA: Kesha "High Road"
Amerikāņu popmūziķe Kešas (īstajā vārdā Keša Rouza Seberta) nav pārlieku čakla studijas albumu ražotāja – desmit gados četri albumi nav diez ko daudz, toties tie visi bijuši gana spēcīgi, lai ierindotos Amerikas Top 10.
Jāatgādina, ka savu mūziķes karjeru Keša sāka 2006. gadā, taču pirmos trīs gadus viņas vārds plašākai auditorijai palika nezināms.
2009. gada sākumā popularitāti ieguva repera Flo Rida singls "Right Round", kurā Keša piedalījās kā līdzdziedātāja, savukārt šī paša gada beigās klajā nāca viņas debijas singls "Tik Tok", kurš vēlāk iekaroja pirmās vietas teju visos prestižākajos topos. Tālāk jau viss gāja kā pa diedziņu - 2010. gada janvārī izdotais dziedātājas debijas albums „Animal” dzimtajā kontinentā nostājās topa augšgalā, kā arī tika pārdots aptuveni pusotra miljona kopiju apmērā (kopējais pārdošanas skaits - 2,5 miljonu kopiju). Pēdējos gados gan Keša ar atmiņā paliekošiem superhitiem nav izcēlusies, taču viņai tas laikam vairs nav arī svarīgi - dziedātāja vairākkārt izteikusies, ka augstāk par visu vērtē iekšējo radošo brīvību. Ja iepriekšējā albuma “Rainbow” (2017) ierakstā Kešai bijis “jāpievēršas dažām ļoti nopietnām lietām, tad šajā laikā atgūta dzīves mīlestība”, tāpēc viņa atkal varējusi “savienoties ar to neapvaldīto prieku un neprātīgumu, kas vienmēr piemitis”, līdz ar to jaunā albuma “ieraksta process bija pats jautrākais, kādā jebkad tas ir noticis”. Kritiķi šo jautrību lielākoties novērtējuši ar četrām zvaigznēm, bet Amerikas topā tas ir septītais. Albumā iekļautas 15 dziesmas, tostarp iepriekš jau dzirdētie singli “Raising Hell”, “Resentment” un “My Own Dance”.
PAR. Keša ir liela viltniece: ievilina klausītājus savā albumā ar četriem drosmīgiem gabaliem - “Tonight”, jau minētajām “My Own Dance” un “Raising Hell”, kā arī “High Road”, spēcīgām popa dziesmām ar hiphopa piejaukumu un negantiem tekstiem -, bet pēc tam atstāj cīnīties vienatnē ar pārējo te satilpināto skaņu materiālu. Nu labi, tik traki jau nav, albums arī tā turpinājumā piedāvā vairākas itin interesantas kompozīcijas - kaut vai gospeļhiphopa (tāds stils ir?) dziesmu “Honey”, kaut ko no “dance” popa apcirkņiem “Kinky”, glīto “Father Daughter Dance”, vēl šo un to.
PRET. Viduvēji. Albumu klausoties, rodas sajūta, ka Kešai ik pa brīdim pašai piemirstas, kurā stilistiskajā virzienā viņai sagribējies brist, tad viņa to it kā atminas, bet vairs nevar atrast pareizo ceļu utt., u.t.jpr. Piemēram, hits “Resentment” - spoža dziesma, bet galīgi neiederas kopējā kontekstā. Vēl sliktāk ir ar “BFF” un tamlīdzīgiem gabaliem.
Materiāls tapis sadarbība ar mūzikas veikalu “Randoms”.