RECENZIJA: blank "Black Medicine"

 
©Publicitātes foto

Gada sākumā ar diviem koncertiem mums savu debijas albumu atrādīja lietuviešu rokgrupa “blank” – nu tā fiziskā kopija nonākusi arī līdz apskatnieka rokām.

Astoņas enerģiskas kompozīcijas, kuru stilistiskā ievirze ir… Jā, kāda tā ir? Pat grūti definēt - straujš indīroks ar nelielām garāžroka un pat psihedēlijas ievirzēm, bet varbūt postroks ar blūzroka, indī un pat fanka ievirzēm, bet varbūt vēl kaut kas cits.

Grupa izveidota 2017. gada jūnijā, uzstājusies vairākos festivālos un braši tūrējusi pa savu dzimto zemi. Grupas sastāvs: Donāts Jarutis (vokāls, ģitāra), Irina Bukina (ģitāra, flauta), Dainora Vingīte (taustiņi, vokāls), Roberts Kodis (bass) un Artūrs Bazis (bungas). Pagaidām lielākais “blank” panākums ir dziesmas “On The Loop” videoklipa nominācija kategorijā “Labākais koncepts” LRT “KlipVid” mūzikas gada balvai. “Rakstīdami mūsu pirmo albumu, mēs koncentrējāmies uz cilvēka cīņu ar pasauli, ar eksistenci tajā un galvenais - ar sevi pašu. Tāpēc ne velti albuma nosaukums ir “Black Medicine” - šī melnā medicīnā ir tie dzīves momenti, kuri ir nepatīkami, kurus piedzīvojot mums šausmīgi sāp, bet kuru pārdzīvošana ārstē cilvēku, dodot iespēju augt un kļūt vairāk izglītotiem gan pašiem, gan attiecībās ar citiem,” tā Artūrs Bazis. Pašlaik “blank” gatavojas ieslēgties studijā, lai veltītu enerģiju jaunām dziesmām, kuras salikt nākamajā albumā. Tātad - turpinājums sekos!

PAR. Ja vadāmies pēc principa “beigas labas, viss labs”, tad albums ir vairāk nekā izdevies - priekšpēdējā tā dziesma “AF/No Shame” ir kā eleganta priekšspēle pēdējam gabalam “Green Machine”, kas ir sasodīti laba kulminācija ar ģitāras un basa benefici, koncertos tā varētu pilnībā “noraut jumtu”. Tiesa, arī albuma sākumam nav ne vainas - enerģiskās un jaudīgās “No Cure” un “On The Loop” noteikti ir vērts noklausīties. Lielākais “blank” trumpis, šķiet, ir katra instrumenta spēcīgākās puses meistarīga izmantošana - dažos gabalos dominē soloģitāra vai perfekta to saspēle, dažos karalis ir bass, kādā priekšplānā izvirzās taustiņi, bet vēl kādā pat flauta. Ļoti daudzsološa un, cik noprotams, arī mērķtiecīga grupa.

PRET. Ar albumu ir tāpat kā ar “blank” stilistisko definīciju: it kā viss ir labākajā kārtībā, it kā viss skaisti un saprotami, un tomēr - kaut kas līdz galam nepavelk. Derētu arī tikt skaidrībā, kurš būs vadošais vokālists, vai klausītājam iecentrēties uz vīrieša vai sievietes solovokālu, jo to pamīšus izmantošana rada tikai “bardaka” sajūtu no albuma kā vienota veseluma uztveres viedokļa.