Samanta Tīna. Bez filtra

Šajā pavasarī ar Samantu Tīnu bija iecerēta saruna pavisam citā kontekstā – par viņas dalību Eirovīzijā. Dzīve (un epidemiologi) ievieš savas korekcijas, taču dziedātājai vienalga ir kāda aktualitāte – dalība realitātes šovā.

No 23. marta - no pirmdienas līdz ceturtdienai - ik vakaru telekanāla STV Pirmā! ēterā skatāms realitātes šovs Slavenības. Bez filtra, kurā var sekot Samantas Tīnas gaitām. «Skatītāji varēs iepazīt pavisam citu Samantu Tīnu un dzīvot līdzi gan viņas ikdienai, gan profesionālajām gaitām. Kameras sekos viņas attiecībām ar pašiem tuvākajiem, būs klāt jaunajos radošajos izaicinājumos, kā arī grūtākajos brīžos, kas parasti paliek aiz kadra aizskatuvē. Kā Samanta sadzīvo ar popularitāti? Cik spraiga ir viņas ikdiena, un kas patiesībā slēpjas zem allaž smaidīgās, spilgtās un koķetās ārienes? Slavenības.

Bez filtra atklās, kā dziedātāja iekārtojusies uz dzīvi Lietuvā un spēj spilgti darboties kaimiņvalstu šovbiznesā, vienlaikus gūstot arvien lielākus panākumus arī mājās. Kādos koncertos Samanta Tīna uzstājas un kāda loma viņas intensīvajā režīmā ir ģimenei un mīlestībai?» - tā tiek pieteikta šā raidījumu sērija.

- Pārlūkojot šajā realitātes šovā iepriekš piedalījušos dalībnieku vārdus, tajos vairāk manāmas tādas personas, kuras būtu gatavas atrādīt kaut savu apakšbikšu krāsu, lai tikai tiktu TV ekrānos. Bet tev - kam tas bija vajadzīgs tev?!

- Protams, man nav baigās intereses izrādīt savu privāto dzīvi, sākotnēji tas bija domāts pavisam citādāk - Eirovīzijas sakarā. Jau krietni pirms plānotā konkursa meklēju finansiālos atbalstītājus, jo Latvijas Televīzija gan segtu braucienu uz Roterdamu, taču, ja man būtu lielākas vēlmes, piemēram, pabraukāt uz pre-party valstīm [vietām, kur pirms Eirovīzijas notiek tā sauktās iesildīšanās ballītes un konkursantu atrādīšanās citu valstu auditorijai], uz kurām mūs šogad aicināja diezgan daudz, atmaksātu ceļu tikai man un pavadošajai personai, bet man ir trīs bekvokālistes - kā tad es brauktu bez viņām? Viņas taču arī ir noteicoša un atmiņā paliekoša priekšnesuma sastāvdaļa! Lai varētu braukt arī viņas, tam finansējumu vajadzētu meklēt pašai. Es to atradu [izklaides un tehnoloģiju] uzņēmuma Tet personā.

- Un tev piedāvāja filmēties kādā no šā uzņēmuma paspārnē esošajām televīzijām - STV Pirmā! vai 360TV?

- Piedāvājums bija filmēties raidījumā Slavenības. Bez filtra - es teicu, ka ļoti forši, bet galvenā doma bija tāda, ka parādīsim Eirovīzijas aizkulises, kā mēs braucam uz šīm pre-party valstīm utt. Tet bija ļoti ieinteresēti par braucieniem uz šīm piecām valstīm. Super! Līdz šim tie, kas uzvarējuši Supernovā, manuprāt, līdz pat matu galiņiem bija iegājuši sagatavošanās procesā un darbā, bet man liekas, ka cilvēkiem taču būtu ļoti interesanti uzzināt arī par šo sagatavošanās darbu, par ballītēm, redzēt aizkulises, kā kāds, piemēram, aizmirst kleitu vai kurpes utt. Tā visa taču ir baigā ņemšanās! Kad vienojāmies, likās, ka viss būs forši, abas puses bijām apmierinātas, bet divas dienas pēc šīs vienošanās - opā, kovids, karantīna, Eirovīzija atceļas… Ko darīt? Abas puses vienojāmies, ka šovs turpinās, taču būsim saudzīgi cits pret citu.

- Bet tev taču bija skaidrs, ka šī šova specifika nav tāda, lai demonstrētu tavus vokālos talantus, tā skatītājiem interesē privātās dzīves nianses.

- Protams, protams, raidījumā jau arī ir dažādas nianses ar pārģērbšanos, privātiem stāstiem un mājas skatiem, jo tas taču ir iedzeltenas ievirzes raidījums - par slavenībām bez filtra. Es gan tomēr arī mazliet piedomāju pie tā, ko teikt, ko darīt un ko rādīt... Bet, ko darīt - grozies, kā gribi, lielākoties tieši tas [privātās dzīves aizkulises] visus arī interesē - nevienu taču neinteresē, ka tev viss ir labi, cik tev labi klājas, un viss ir forši. Tādi esam.

- Bez muzikālajiem šoviem tu gan esi piedalījusies arī citādas ievirzes raidījumos, piemēram, piedzīvojumu šovā Četri uz koferiem, senāk arī Vakariņas četratā. Pēdējo es atceros pēc epizodes, kurā mēģināji pārvārītos makaronus noslīcināt tualetes podā…

- O, jā, šo epizodi laikam visa Latvija zina un atceras (smejas)! Savukārt Četri uz koferiem - manā izpratnē tas ir viens no labākajiem ne ar mūziku saistītajiem šoviem, kādā esmu piedalījusies. Un, cita starpā, joprojām piedalos - varu tev pačukstēt, ka, tā kā biju pirmās sezonas uzvarētāja, tad tiku pie iespējas piedalīties arī otrajā sezonā, un, vēl pirms sākās viss šis ārprāts, mēs paguvām uzfilmēt ceļojumu otrās sezonas pirmajai sērijai. Šis ir šovs, kurā neviens nevar būt zaudētājs, jo tā dalībnieki taču iegūst šo iespēju doties ceļojumā, savukārt skatītāji iegūst iespēju redzēt, kā šīs četras sabiedrībā zināmās personas cenšas savā starpā sadzīvot un kā tām tas izdodas. Ir interesanti!

- Par kādu citu ceļojumu, kuru arī ieguvi, bet tajā netiki - par braucienu uz Eirovīzijas konkursu Roterdamā. Starp citu, nesaprotu - kāpēc to nevarēja pārcelt? Nemaz nebūtu tik slikti, ja visas valstis, piemēram, gada pēdējās dienās varētu skatīties Eirovīziju.

- Mēs no EBU [Eiropas Raidorganizāciju apvienība] saņēmām atbildi, ka šādā gadījumā 2020. gada Eirovīzijas uzvarētājvalsts varētu nepaspēt sagatavoties nākamā gada konkursa uzņemšanai... Bet kurā akmenī ir iekalts tas, ka Eirovīzijai katru gadu ir jānotiek maijā?! Arī šo termiņu varēja pabīdīt! Tāpat taču tagad viss mainīsies, nekas nebūs kā līdz šim! No drošības apsvērumu viedokļa tas droši vien bija pareizi, arī olimpiskās spēles taču tika pārceltas, bet nu - pēc 64 gadu konkursa rīkošanas to pēkšņi atcelt… Es domāju, ka visus sīkumus līdz galam mēs nezinām un nekad arī neuzzināsim.

- Cik sapratu, tev tomēr pastāv iespēja aizbraukt uz Eirovīziju - to, kas notiks 2021. gadā?

- Ilgi gaidījām EBU lēmumu par 2020. gada Eirovīzijas dalībniekiem. Līdzīgi kā ar 2020. gada olimpiešiem - viņi ir neskaitāmus gadus trenējušies un cīnījušies, no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ olimpiāde tiek nokancelēta, vai tad tas nozīmē, ka viņiem tagad no jauna jāmēģina tai kvalificēties, tikai uz 2021. gadu?! Tas taču būtu absurds! Šī ir līdzīga force majeure situācija. Ja arī es nebūtu šī gada Supernovas uzvarētāja, ja tā būtu Anna, Saša vai Daša, es vienalga uzskatītu, ka tas būtu tikai un vienīgi godīgi, ka šo nopelnīto iespēju braukt uz Eirovīziju piešķirtu viņai - tas būtu taisnīgi! Un arī cilvēcīgi. Pēdējā ziņa, ko saņēmām no EBU bija tāda, ka 2021. gada konkursā dziesmai būs jābūt jaunai, savukārt par izpildītājiem - tas ir katras attiecīgās valsts ziņā. Ir daudzas televīzijas, kas jau automātiski apstiprinājušas šā gada dalībnieka dalību arī 2021. gadā, citas to izdarīja, pat negaidot kaut kādus lēmumus no EBU. Skatīsimies, kā būs pie mums.

- Nu, un kā tad būs? LTV sola par to lemt pēc ārkārtas situācijas beigām, bet, kad pienāks šīs beigas, neviens vīruss nepateiks…

- Nezinu, kā būs, taču vienu gan es varu droši pateikt - ja tiks organizēta jauna [Supernovas] atlase, es tajā pilnīgi noteikti nepiedalīšos. Es savu uzvaru, uz kuru esmu tik daudz gadus gājusi, jau esmu izcīnījusi, es savu ceļazīmi jau esmu nopelnījusi. Tikai diemžēl nevarēju to izmantot. Taču man ir milzīgs prieks, ka ir audzis mans fanu pulks visā Eiropā, turklāt nevis simtos, bet tūkstošos. Man dienā kādi 70 cilvēki no visas Eiropas uzrakstīja, vai vēl nav zināms Supernovas komandas lēmums, vai es būšu nākamā gada Eirovīzijā.

- Zinot tavu ambiciozo dabu, droši vien paguvi ar savu Still Breathing izskriet pusi Eiropas un iztērēt arī ne mazumu naudas…

- Protams, un arī LTV bija ieguldījuši ne mazumu naudas - mēs taču jau bijām uzbūvējuši patiešām vērienīgu skatuves šovu, es vienmēr gribu, lai viss ir visaugstākajā līmenī! Paguvām arī izbraukāt Zviedriju, pabijām Lietuvā. Kad redzi, kā tevi tur uztver, tas tikai rosina apetīti ieguldīties, jo redzi, ka viss atmaksāsies. Man gribētos, lai tas viss nepaliktu gaisā karājoties, bet šo ieguldījumu varētu arī kaut kā izmantot. EBU gan arī domā, kā dalībvalstīm to kompensēt, piemēram, 8. maijā iznāks albums ar visām Eirovīzijas nacionālo atlašu uzvarētājdziesmām.

- Starp citu, vietnē ESCToday notikušajā «alternatīvajā Eirovīzijā», kur uzvarētāju noskaidroja ar Eiropas skatītāju balsojuma palīdzību, uzvarēja lietuvieši, bet tu biji augstajā sestajā vietā.

- Es varu drošu sirdi teikt, ka arī pirms tam nešaubījos - Eirovīzijā mēs būtu finālā, turklāt vismaz desmitniekā. Es par to varēju galvot.

- Ja arī tiksi deleģēta uz nākamā gada Eirovīziju, nav teikts, ka tev izdosies tikpat veiksmīga dziesma kā Still Breathing. Un tad dīvāna eksperti teiks - jā, pagājušā gada dziesma tiešām bija laba, bet šī gan ir pilnīgs draņķis, mūs gaida izgāšanās un pēdējā vieta, nevajadzēja sūtīt to Samantu, vajadzēja sūtīt Marku Rivu…

- Bet tā taču vienmēr ir bijis - neskatoties ne uz ko! Viss tiek salīdzināts, pielīdzināts un nolīdzināts [līdz ar zemi]! Mums taču vienmēr viss ir slikti, viss ir pēdējais sū un ārprāts, kur šāda dziesma vispār radusies, kāpēc viņa ir uz skatuves! Tā ka - tas nebūs nekas jauns. Taču tajā brīdī, kad es būšu tur, uz lielās skatuves ar Latvijas karogu rokās, par visiem šiem salīdzinātājiem un nolīdzinātājiem ir vienkārši jāaizmirst.

- Labi, par citām lietām. Kādas ir tavas šā brīža muzikālās aktualitātes?

- Šobrīd kaut ko par tuvākajiem plāniem runāt ir pāragri - jāgaida, kad viss šis ārprāts beigsies, un izskatās, ka tik ātri tas nebeigsies, paredzu, ka tas vilksies vēl vismaz visu maiju. Protams, gribētos kļūdīties. Līdz ar to šobrīd galvenais ir palikt veselai, un pēc tam sēdīsimies pie lielā galda un domāsim, ko darīt tālāk. Jo pašlaik man ir apstājies pilnīgi viss - gan tūre pa Lietuvu ar viņējo romu tautības karali Ištvanu Kviku, paspējām tikai nodziedāt vienu koncertu 8. martā Viļņā, gan rudens tūre tepat ar vietējiem romiem un Raimonda Paula mūziklu, atcēlies ir pilnīgi viss. Lai galīgi nesajuktu prātā, mēs ar manu draugu Kašeru izdomājām savu džemperu dizainu - pirmā kolekcija tika iztirgota nepilnu 24 stundu laikā, otrajai gāja tāpat - tajā bija arī bērniem domāta džemperīšu līnija, skatīsimies, kas būs tālāk. Saprotam, ka šobrīd visiem nopietni jāpiedomā pie finansēm, bet, ja cilvēki [šādus džemperus] pieprasa, tad - kāpēc ne. Tas mums kā radošiem cilvēkiem dod iespēju radoši darboties un, ko tur slēpt, sev arī kaut kādu maizīti nopelnīt. Šobrīd taču koncertu nav, pilnīgi viss un visur ir atcelts.

- Taču vismaz tava dzimšanas diena netika atcelta (Samantai tā bija otrdien)?

- Pagājušajā gadā dzimšanas dienu neatzīmēju, šogad gribējās to darīt nedaudz plašāk, bet tagad arī to nevar. Aizbraucu ar puķēm ciemos pie mammas - tie jau nav svētki tikai man, mamma taču mani laida pasaulē. Tagad ir laiks pabūt kopā ar savējiem. Starp citu, uz visu šo situāciju var paraudzīties arī no cita skatpunkta. Es to traktēju tā, ka Zeme grib mazliet atpūsties no visa, ļaut cilvēkiem nomierināties un saprast, ka nepieciešams vairāk būt kopā ar savējiem. Ir tik jocīgi tagad paskatīties uz tiem papučiem, kas brīvprātīgi obligātā kārtā spiesti palikt mājās un iziet laukā ar savu mazo meitiņu, piemēram, paspēlēties ar bumbu, bet viņš pat nezina, ko ar šo bumbu iesākt. Šis varbūt beidzot ir tas laiks, kad viņš ir kopā ar meitu, jo līdz šim visu laiku bijis - darbs, darbs, darbs, man nav laika utt. Nu vismaz ir laiks pabūt kopā un kaut vai vienkārši parunāties.

***
UZZIŅAI

* Samanta Tīna (īstajā vārdā Samanta Tīna Poļakova)

* Dzimusi 1989. gada 31. martā Tukumā

* 2010. gadā uzvarējusi LNT televīzijas šovā O!Kartes akadēmija

* 2012. gadā ieguvusi pirmo vietu Baltkrievijas festivālā Slavjanskij bazar (ar dziesmu Auga, auga, rūžeņa)

* 2013. gadā izdevusi debijas albumu Tagad esmu Cita

* 2014. gada kļuvusi par Lietuvas dziedātāju konkursa The Voice finālisti

* 2016. gadā ieguvusi 10. vietu jauno izpildītāju konkursā Novaja volna (ar Raimonda Paula dziesmu Kāds trakais mani uzgleznos)

* Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē piedalījusies piecas reizes, iepriekš divas reizes paliekot otrajā vietā - 2012. gadā ar dziesmu I Want You Back (duetā ar Dāvidu Kalandiju) un 2013. gadā ar dziesmu I Need A Hero.