Kristīne Saulīte. Veiksmīgas komandas noteicošā atslēga ir cilvēks

«Kāda ir sieviete līdere? Patiesa. Atklāta. Tāda, kura uzklausa un ieklausās. Tāda, kura uzdrošinās. Pat ja jūtas nedroša, pirms atvērt kādas durvis, un šķiet, ka sirds pa muti kāpj laukā, tik un tā sper to pirmo soli. Tādā veidā iedrošina un rāda priekšzīmi. Tāda, kura vajadzības gadījumā var iet pa priekšu vai ļauj savai komandai iet pa priekšu, pati paliekot aizmugurē – lai atbalstītu, iedrošinātu un, ja nepieciešams, arī pasargātu. Tāda, kura spēj savu «es» nolikt otrajā vietā,» saka Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte.

Viņa būs viena no lektorēm, kura piedalīsies Izaugsmes un iedvesmas forumā Līdere, ko radījusi un izlolojusi Solvita Kabakova un kas šogad notiks jau trešo reizi - 15. maijā Dailes teātrī.

Ko nozīmē būt līderei mūsdienu sabiedrībā? Kādas kvalitātes un īpašību kopums nepieciešams? Kā apzināt un attīstīt savu personisko un profesionālo potenciālu? Kā sabalansēt dažādās lomas, ko sievietei uzliek sabiedrība, tradīcijas un viņa pati? Jau trešo gadu pēc kārtas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklēs forums Līdere, aicinot ieklausīties interesantos un aizraujošos pieredzes stāstos un profesionālu treneru padomos - lai attīstītu savas prasmes un kompetences, lai smeltos zināšanas un atjaunotu enerģiju, lai ietu tālāk un iedvesmotu citus, lai sapņotu drošāk un sasniegtu vairāk.

Vadība pārmaiņu laikā

Kristīne Saulīte forumā runās par vadību pārmaiņu laikā. «Pirms kļuvu par Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdi, mans darbs ir vienmēr bijis saistīts ar cilvēkiem - vadot uzņēmumus, komandas, kā arī palīdzot cilvēkiem individuālajā izaugsmē. Es darbojos pārmaiņu vadībā - mans uzdevums bija pārņemt grūtībās nonākušu iepriekš peļņu nesošu kompāniju un veikt pārmaiņas, lai kompānija varētu veiksmīgi turpināt darbu. Pamatā tas bija Austrālijā, kur nodzīvoju gandrīz trīsdesmit gadu,» stāsta Kristīne Saulīte, piebilstot, ka viņai ļoti patika pats darba process, jo tas ļāva doties pozitīvu pārmaiņu virzienā. «Ja kādas pārmaiņas ir jāveic, skaidrs, ka kaut kas neiet, un nereti negāja kaut kas būtisks. Man laikam ir dabas dots talants samērā skaidri saredzēt, kas tas ir un - kas ir jāmaina. Es esmu lielās bildes cilvēks - es redzu, kur ir problēma, un parasti tā nav viena. Bieži vien problēma ir tajā, ka cilvēki nav pareizajās vietās. Iespējams, viņi ir talantīgi un spējīgi, bet - nepareizajos amatos un posteņos. Un vadītājam nereti jāspēj pieņemt arī nepopulārus lēmumus, bet - tā ir daļa no atbildības būt par vadītāju,» PBLA priekšsēde dalās savā pieredzē, uzsverot, ka tam cilvēkam, kurš uzņemas pārmaiņu laika vadību, protams, ir ārkārtīgi liela atbildība. Jo, lai pārmaiņas varētu notikt, ir svarīgi būt par paraugu - lai cilvēki notic, ka pārmaiņas ir vajadzīgas un var notikt.

«Savulaik medijos populārs bija viedoklis, ka cilvēki, kuri pārņem kompāniju vadību, atlaiž cilvēkus, lai izskatās, ka kaut kas notiek, lai uzlabojas finanšu papīri, bet pamatā viņi nedomā par šo kompāniju darbiniekiem, tikai par savu iespēju pakāpties pa karjeras kāpnēm. Es šo priekšstatu gribēju lauzt, jo es tāda neesmu, un - man nācās iziet cauri daudzām ugunskristībām,» atminas Kristīne Saulīte, ar gandarījumu piebilstot, ka visas kompānijas, kurās viņa strādājusi un veikusi pārmaiņas, arī tikai kā konsultante, joprojām ne tikai pastāv, bet arī veiksmīgi darbojas. Un, viņasprāt, šī panākuma galvenā atslēga ir - darīt savu darbu ar sirdi. «Es to nedomāju tā, ka sirds ir pilna emocijām, bet tam, ko tu dari un saki, ir jābūt absolūti patiesam. Skaidrs, ka pārmaiņas un reformas cilvēkus lielākoties baida un pirmā reakcija ir - nē! Bet tas ir tāpēc, ka bieži netiek pietiekami izskaidrots, kas šajās pārmaiņās gaida. Komunikācijas trūkums - tā ir tā lielā problēma, ko esmu novērojusi arī Latvijā,» norāda PBLA priekšsēde. Tāpēc, viņasprāt, rodas baumas, šaubas un aizdomas. Bet, ja nepieciešamās pārmaiņas pragmatiski izskaidro, parādot virzienu, kurā plānots iet, neslēpjot, ka, iespējams, nebūs viegli, šis process notiek daudz vieglāk.

Ar starptautisku pieredzi

Kristīne Saulīte ir ieguvusi starptautisku profesionālo pieredzi, strādājot un sadarbojoties ar uzņēmumiem Austrālijā, Jaunzēlandē, Singapūrā, Itālijā, Holandē, Dānijā, ASV un tagad arī Latvijā, vadot PBLA. Un viņa ir pārliecināta, ka veiksmīgas organizācijas/komandas noteicošā atslēga ir cilvēks. Bet komandas vadītājam jāspēj izprast cilvēkus, iesaistīt un motivēt viņus darboties pareizajās vietās.

«Visur pasaulē, pārņemot vai iestājoties jaunā amatā, kur jāvada kādas lietas, ir ļoti tipiski izmest visu veco, jo tas nekam neder, un - sākt visu no sākuma, visu darīt savādāk. Es šādai pieejai nepiekrītu. Manuprāt, ir ļoti vērtīgi paskatīties, kas ir bijis pirms tam, jo - ne viss ir slikts. Lielākā daļa droši vien ir laba, ir tikai jāizvērtē lielā bilde, lai saprastu, kas tieši nepieciešams, lai ko mainītu,» uzskata PBLA priekšsēde, uzsverot, ka viņa netic veiksmei, bet gan konkrētai un pārdomātai rīcībai, spējai sevi mainīt un pielāgoties atbilstoši tirgum un laikam.

Tāpat viņa uzskata, ka viena vadītāja kapacitāte ir pieci gadi - tas ir laiks, kad viņš savu organizāciju/uzņēmumu var vest uz priekšu ar pilnu atdevi. Un tad ir jānāk nākamajam. Šogad pārvēlēta PBLA priekšsēdes amatā, Kristīne Saulīte atzīst, ka jau ļoti aktīvi strādā pie nākamās vadības komandas izveides un tieši to šodien uzskata par vienu no saviem daudzajiem pienākumiem šajā amatā.

Būt laimīgai - pašas izvēle

Stāstot par savu pieredzi vadībā pārmaiņu laikā, Kristīne Saulīte atklāj, ka arī pati šobrīd nonākusi milzīgi lielu pārmaiņu procesā - pēc teju 30 Austrālijā pavadītiem gadiem viņa atgriežas uz dzīvi Latvijā. «Jau pēdējos divus gadus es lielākoties esmu bijusi Latvijā, jo šis amats prasa būt uz vietas un turēt roku uz pulsa. Un, lai arī man vēl ir saistības ar Austrāliju, principā kopš februāra sākuma es esmu Latvijā. Un, jā, tās ir lielas pārmaiņas.»

Šajā sakarā ir vēl viena tēma, par ko Kristīne Saulīte grib runāt forumā Līdere - lai pilnvērtīgi varētu doties uz priekšu, cilvēkam, ja arī sāpinātam, jāpaliek atvērtam un patiesam. «Daudzi domā, ka es varu visu, ka man nekad nekas nekait, jo vienmēr esmu smaidīga un laimīga. Tā jau lielākoties arī ir, bet - tā ir manis pašas izvēle. Tā nav maska, tas ir veids, kā es domāju, no rīta pieceļoties: ir jauna diena, es gribu justies labi, un es gribu, lai apkārtējiem ar mani ir labi. Es izvēlos dzīvot ar pozitīvu skatu. Jūs domājat, ka man nav problēmu? Visiem ir. Jautājums tikai, kā mēs ar tām tiekam galā,» uzskata Kristīne Saulīte.

Viņasprāt, ir divas lietas, par ko skaļi nerunājam, bet ko ikviens no mums apbrīno cilvēkos, kuriem uzticamies un gribam sekot. «Pirmā ir iekšējā pārliecība par savu rīcību. Nevis pašpārliecinātība un uzpūtība, bet iekšējais spēks. Un otra - tā ir ievainojamība. Spēja būt atvērtam un savās emocijās patiesam. Es arī neesmu slēpusi savas asaras, un es esmu varējusi atzīties: jā, es kļūdījos. Manuprāt, tas tikai parāda to, ka tu esi cilvēks.»

Kristīne Saulīte neslēpj, ka viņai bija grūti pašai sev atzīties, ka viņa kaut ko nevar. «Es ilgus gadus dzīvoju ar domu, ka man ir jābūt stiprai citu dēļ, jo man teica: «Kristīne, ja tu vari, tad mēs arī varam.» Man bija bail pateikt, ka es nevaru, ka es netikšu galā, jo - tad citi arī nevarēs... Bet - es jau arī esmu tikai cilvēks, un ir situācijas, kad arī man ir vajadzīga palīdzība un atbalsts.»

Daudz jādod no sevis

«Es esmu ļoti patriotiska un par to nekaunos. Jā, es esmu pasaules cilvēks, bet pirmām kārtām - latviete. Tā es jūtos un tā ar sevi iepazīstinu, lai kur arī pasaulē būtu,» saka PBLA priekšsēde, uzsverot, ka viņas lielākā vēlme ir strādāt Latvijā, palīdzēt Latvijai, jo - ja mēs paši to nedarīsim, kurš tad to darīs?! «Daudzi cilvēki sūkstās par to, kas viņiem Latvijā nepatīk, bet - dariet kaut ko, lai to mainītu! Nevajag gaidīt, ka kāds nāks, izritinās sarkano paklāju un visu pienesīs klāt. Tikai mēs paši esam tie, kuri varam veidot savu Latviju!» uzsver Kristīne Saulīte.

Kļuvusi par PBLA priekšsēdi laikā, kad reemigrācijas politika kļūst arvien aktuālāka, viņa stāsta: «Latvijas diaspora ārvalstīs ir tik liela un dažāda kā nekad iepriekš, tāpat kā aizbraukušo tautiešu vajadzības un motivācija atgriezties. Katrai diasporas grupai ir atšķirīga vēsture, citi aizbraukšanas iemesli, citas vērtības un prasības. Un samērot ārvalstīs dzīvojošo latviešu dažādās intereses un vajadzības ir PBLA lielākais izaicinājums. Ir vienojošie faktori, kas mūs tur kopā - tā ir latviskā izglītība un tās pieejamība ārzemēs, tāpat latviešu kultūra - iespēja līdzdarboties dažādās mākslas nozarēs. Bet, lai to saglabātu, pašiem ir ļoti daudz jādod no sevis, un šeit liela loma ir organizētai sabiedrībai. Mēs taču redzam, ka Latvijā neko īsti nevar panākt, ja cilvēki nestrādā strukturēti un kopā - tad viss sanāk haotiski.» Tāpēc par sava otrā termiņa darbības galvenajiem virzieniem PBLA priekšsēdes amatā papildus tradicionālo apvienības vērtību aizstāvībai kultūrā, izglītībā, valsts drošības un ekonomikas stiprināšanā Kristīne Saulīte min darbu pie organizētas latviešu sabiedrības un izglītības sistēmas uzturēšanas diasporā un pārdomātu darbu pie reemigrācijas procesu veicināšanas, mēģinot panākt vienotu un laikmetīgu skatījumu uz kopīgiem mērķiem.

Jāiemācās būt pateicīgākiem

Bet, raugoties uz Latviju pasaules kontekstā, PBLA priekšsēde ir ļoti cerīga: «Es pirmo reizi redzu, ka daudz kas ļoti pamatīgi mainās. Varbūt tāpēc, ka ilgu laiku esmu nodzīvojusi ārzemēs un redzējusi ļoti dažādas sistēmas, es redzu pozitīvas strāvas. Ne velti saka, ka no malas viss labāk redzams. Jā, es redzu pārmaiņas, un tās nav tikai vienā virzienā. Bet - mums ir jāturpina strādāt, mēs nevaram atļauties neko nedarīt. Tādas privilēģijas mums nav.»

Viņasprāt, tikai pašapziņu mums, latviešiem, vajadzētu vairāk celt, jo - mums nav par ko kaunēties. «Ar ko mēs esam sliktāki par citiem? Ne ar ko! Mums ir pasaules līmeņa mūziķi, aktieri, mākslinieki, un viņi ir tik pieejami! Pat pietrūkst laika visu apgūt, iespējas ir milzīgas. Mums ir jūra, kas, salīdzinot ar okeānu, ir tik mierīga un jauka. Un mūsu dabas krāšņums. Un pārtikas produkti, kas šeit ir brīnišķīgi. Laikam vajag padzīvot kur citur, lai saprastu, cik lielas bagātības mums pieder,» Kristīne aizdomājas un tad piebilst: «Nu, labi, gribētos vairāk saules, bet, kā teica mans tētis: mēs dzīvojam tādos platuma grādos, kādos dzīvojam. Austrālijā, piemēram, trūkst dzeramā ūdens, bet mums tas ir. Mums jāiemācās būt pateicīgākiem par to, kas mums dots. Nevis sūkstīties, ka citur ir labāk. Nav labāk, ir vienkārši savādāk.»

Bet, taujājot, kā viņai Latvijā pietrūks no Austrālijas, Kristīnei acīs sariešas asaras: «Okeāna varenuma. Eikaliptu. Un debesu. To debesu, kas nekur nebeidzas...»

***

KRISTĪNE SAULĪTE

• Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde (kopš 2018. gada)

• Dzimusi Lestenē Latvijā, bet sava mūža lielāko daļu pavadījusi Austrālijā

• Beigusi Melburnas Biznesa vadības skolu (2007) un ieguvusi stipendiju Hārvardas Biznesa skolas līderības un biznesa stratēģijas diploma iegūšanai (2012)

• Sabiedriskā darba pieredze: Melburnas Daugavas skolas pirmsskolas audzinātāja un vidusskolas skolotāja, Melburnas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece (2013-2014), Melburnas latviešu organizāciju apvienības priekšsēde

• Darbojusies Austrālijas latviešu teātrī un dziedājusi korī Daina

• Kopš 2015. gada vadījusi Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē un divus gadus bijusi arī PBLA priekšsēža vietniece

• Intereses: mūzika, politika - pasaules izzināšana, māksla, bizness, labdarība, pavārmāksla