Dubultjubilāri: Linga un Linga

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64

Šo ceturtdien, 20. februārī, VEF Kultūras pilī būs «dubultjubilejas koncerts»: Gvido Lingam – 50, grupai Linga – 30! Iedomāties pirms trīs gadu desmitiem, ka šie spurainie panki kādreiz uzstāsies nopietnas publikas priekšā sēdkoncertā – tam vajadzētu ļoti dzīvu fantāziju!

Vai atkal tiks lauzti krēsli?

Neskatoties uz koncerta norises vietu, nav šaubu, ka Gvido Linga ar Lingu nebūs kļuvuši lēnīgāki un tik un tā skanēs tādas dziesmas kā Nāc dejot, Atdodies man, Spēle, Šeit, Nāc man līdz, Smaids, arī Signe melo, Krodziņš un citas.

Kad grupa atzīmēja ceturtdaļgadsimta jubileju, tā izmeta nelielu loku pa latvju klubiem un kultūras namiem, bet šoreiz ir akcentējušies uz vienu lielu un gruntīgu koncertu. «Kādreiz jau kaut kas dzīvē ir jāpamaina, tāpat vien - intereses pēc,» norūc grupas līderis Gvido Linga. «Viss notiks tāpat kā iepriekš, tikai mazliet citādākos apstākļos. Mūsu fanu pulkā ir dažādas paaudzes, tostarp tāda, kurai koncertu laikā jau prasās uz kādu brīdi arī apsēsties. Taču domāju, ka gan jau cilvēki atradīs iespēju arī piecelties no krēsliem un pafanot tā, kā tas Lingas koncertos ir ierasts.» Uz prātojumu, vai Linga neatgriezīsies pie saknēm, proti, pirms trīsdesmit gadiem klubu vadītājiem vajadzēja satraukties, lai fani nesāk lauzt krēslus, un tagad šāds liktenis sagaida arī vefiņa vadību, Gvido tikai pasmaida: «Domāju, ka publika šajos laikos ir mainījusies, lai gan - neko nevar zināt, tas būs pārbaudījums. Gan mums, gan krēsliem.»

Nedaudz paverot jubilejas koncerta priekškaru, Gvido atklāj, ka tajā piedalīsies arī Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris Austrums aptuveni 20 cilvēku sastāvā ar diriģentu Āriju Šķepastu pie stūres. Būs arī citi viesi. «Mums ir liels prieks, ka viesu rindās būs arī mūsu ilggadējais kolēģis saksofonists Elmārs Rudzītis ar savām audzēknēm - viņš piedalīsies tajās dziesmās, kuras vienmēr spēlējis,» atzinīgus vārdus bijušajam oriģinālā sastāva dalībniekam netaupa Gvido. «Skanēs arī vairākas tādas dziesmas, kuras mums pēdējā laikā nav sanācis nospēlēt, jo konči bijuši saīsinātā režīmā. Šoreiz koncerts būs garāks, mēģināsim mazāk muldēt, bet vairāk spēlēt - festivālos mums tiek dotas kādas 45 minūtes, bet to laikā var pagūt nospēlēt tikai pašas galvenās, publikas pieprasītākās dziesmas. Līdz ar to mums nesanāk nospēlēt tādas dziesmas, kuras arī ir interesantas un cilvēkiem patīk. Arī pašiem ir iemesls tās atcerēties. Vasaras koncerti zināmā mērā rada arī rutīnu, bet šim lielkoncertam mums nākas mazliet pakustēties, atgūt formu, turklāt pagājušā gada laikā ir krietni pamainījies arī sastāvs.»

2019. gads - ar skumjām pārmaiņām

Par sastāva maiņām - pērn tās tiešām bijušas pamatīgas, arī traģiskas. Pērn 25. septembrī tikai 49 gadu vecumā mūžībā tika aizsaukts ģitārists Edgars Ķauķis jeb Melnais, kurš vairāk gan pazīstams kā Latvijā pirmās thrash metal grupas Huskvarn mūziķis, tomēr jau divus gadu desmitus bija arī pilntiesīgs Lingas dalībnieks. Otra izmaiņa - pērn sastāvu pēkšņi atstāja basģitārists Armands Cālītis, ar kuru kopā grupa savulaik vispār izveidota. «Jā, mēs šo grupu izveidojām divatā - tieši viņš bija tas, kurš man pēc Zig Zag perioda piezvanīja un apvaicājās, vai nav vēlmes kaut ko darīt kopā. [Armands aizgāja] bez paskaidrojumiem, neko neesam pat pārsprieduši. Katram iestājas tāds laiks, kad viņš varbūt vēlas pamēģināt kaut ko citu - savulaik tā aizgāja arī Elmārs. Galvenais, ka nav nekādu strīdu un kašķu, attiecības palikušas normālas,» īsumā situāciju apstāsta Gvido. Pašlaik Lingas sastāvā ir tikai viens ģitārists - Viktors Fedosejevs jeb Vika, bet koncertā izlīdzēs ilggadējs Edgara Ķauķa līdzgaitnieks Jānis Frišfelds no grupas Exit - kas zina, varbūt sadarbība turpināsies. «Mēs koncentrējamies uz to, ka šovasar būs diezgan daudz festivālu un pilsētas svētku, kuros uzspēlēt, turklāt izskatās, ka pa ilgiem laikiem atkal spēlēsim Jāņos - esam jau piekrituši to darīt, tikai nezinām, kurā vietā. Ja viss noritēs gludi un bez ekscesiem, jubilejas koncertam noteikti būs arī turpinājums - vasaras beigās jeb rudens sākumā rīkosim šim koncertam afterparty jeb jubilejas gada noslēdzošo koncertu Rīgā.»

Pārējās pārmaiņas Lingas sastāvā ir vēl interesantākas: basģitāru tagad spēlē Armanda dēls Gints Cālītis, kurš līdz tam bija grupas taustiņnieks, savukārt viņa līdzšinējie pienākumi uzticēti Gvido dēlam Svenam, kurš ikdienā spēlē grupā The Big Deal. Pie bungām joprojām ir Juris Rubīns. «Redz, kā jocīgi sanāca - man likās, ka mēs mūžīgi būsim nemainīgā sastāvā, diemžēl gadījums ar Melno pierādīja, ka neviens nav mūžīgs…» aizdomājas Gvido. No Lingas nometnes sen nav bijis arī jaunu dziesmu: pēdējās ir Spārni un P-03 (2009. gads) un Stari (2011. gads), savukārt ar albumiem ir vēl trakāk - 2009. gadā tika izdotas 20 labākās dziesmas, bet pēdējais studijas disks datējams ar 2000. gadu, kad klajā nāca Ieklausies vējā. «Albumu izdot ir diezgan dārgi, bet pārdot - praktiski neiespējami, tāpat visi to nokačās internetā. Labāk izdot singlus, turklāt pašam izvietot tos internetā, lai vismaz klausītāji zina šos gabalus,» prāto Gvido. «Tādas dziesmas kā Spārni, Gan, Jā vai nē, arī Stari nekad nav bijušas iekļautas albumos. Mēs šo procesu baigi nesasteidzam, taču jauni gabali ir padomā, pat vairāki, turklāt tiem ir arī iestrādnes. Pie manis mājās tagad ir studija, mēs jau visu bijām sagatavojuši, lai varētu radoši strādāt, bet - nomira Melnais... Stīga pārtrūka. Tagad ir jāattopas un jāmeklē veids, kā šo stīgu salabot.»

Tolaik interesējusies pat VDK

Parakņājoties biogrāfiskos faktos, nākas pieķert Lingu pie nelielas mānīšanās - grupa izveidota 1988. gadā, viņš pats dzimis 1969. gadā, tātad abos gadījumos apaļas jubilejas bija svinamas jau pērn! «Mēs ar Garo tiešām sākām 1988. gadā, taču pilnais sastāvs savācās tikai 1989. gadā. Jā, mana 50 gadu jubileja bija pagājušajā gadā, bet pērn mēs tikai tā trallinājām - nenopietni darbojāmies, lai gan koncertos spēlējām. Šogad ir nopietnāks pasākums, kam izmantojām arī šos jubilejas ciparus - pēc tam taču vairs nereklamēsi, ka ir 52 vai 53 gadi, varbūt uz sešdesmitgadi varēsim uzraut kaut ko nopietnāku, pieslēgti pie mikrofoniem un pastiprinātājiem ar sistēmām,» savā ne ar vienu nesajaucamajā balss tonī nosmej Gvido.

Savulaik brāļi Igors un Gvido Lingas (tolaik vēl Vasiļjevi) atšķīra jaunu lappusi ne tikai latvju mūzikā, bet arī jauniešu dzīvē - 80. gadu sākumā pie mums panku vēl nebija, arī Billijs Aidols un Sex Pistols bija kaut kas no citas galaktikas, ja atmiņa neviļ, tad TV Varavīksne paklusām parādīja vien Sigue Sigue Sputnik. Kā jau vecākajam brālim pienākas, celmlauzis bija Igors (viņam 23. janvārī apritēja 54 gadi), kurš iesāka ar muzicēšanu tādās grupās kā Dzelzs ceļš un Jūras mēsli («Es vēl tad biju par mazu,» atminas Gvido), bet vēlāk iesāka grupas Ārprāc laikus, kur pie mikrofona jau bija zeķbiksēs tērptais un izkrāsotais Gvido. «Man tolaik vēl nebija pat 18 gadu, riktīgi devām vaļā! Mēs ar Uldi Timoško (grupas Zig Zag bundzinieks - aut.) Mākslas dienās bijām īstie panki - tie, kurus filmēja Juris Podnieks [filmā Vai viegli būt jaunam], bija tikai pārģērbušies Mākslas akadēmijas studenti. Bijām sakrāsojušies, saģērbušies - mūs tur gribēja atskaldīt ne pa jokam! Džekam, kas mums tolaik spēlēja basģitāru, saplēsa bikses, viņš brauca mājās tikai apenēs un bikšu driskās!» smejas Gvido. Skaidrs, ka tajos laikos šāda izskata un uzvedības jauniešiem klājās grūti - gan skolā, gan saskarsmē ar apkārtējiem. «Es kaut kā mācēju laikus aizbēgt - tolaik biju diezgan sportisks, varēju ļoti ātri paskriet, līdz ar to kaut kādās pārrunās nemaz neieslīgu,» smejas Gvido. «Savukārt skolā profesionāli biju iemanījies ķemmēt matus uz aizmuguri, man bija Ļeņina frizūra. Auskarus ņēmu ārā utt., no skolas neizmeta, lai gan gāja raibi - uz skolu nāca vīri no Valsts drošības komitejas, izdzina no kabineta direktori, kura palika gaitenī rīt validolu, un viņas kabinetā izprašņāja mani gan par brāli, gan par pašu. Taču es biju iemācījies labi melot, mirkšķināju acis un tēloju, ka neko nesaprotu - kas noticis, kāpēc, par ko?! Labi, ka mums mammiņa bija ļoti izturīga, jo Igors matus grieza vēl trakāk: iesākumā viņam bija gari mati, bet, kad skolā piespieda tos apgriezt, viņš nocirpa pliku pauri. Kad atauga ezītis, viņš to izbalināja baltu. Traki laiki!»

No radiobalss par šoferi

Protams, pašlaik citi laiki, pat cits gadsimts. Kādreizējā panku ikona Gvido ir rātns ģimenes tēvs ar māju Mārupē, mašīnu un dārzu. Ļoti ilgu laiku viņš bija arī ar stabilu darbavietu - kopš 2001. gada Gvido bija Latvijas Radio 2 ētera cilvēks. «Rudenī no darba Radio aizgāju - daļēji spiestā kārtā, vecuma cenzs un tā… Taču nekāda naida, bez savstarpējiem kašķiem, nav vērts šajā stāstā pat iedziļināties,» strupi attrauc mūziķis. Savulaik kopā ar Igoru izveidoti TV kanāli Mūzikas video un Šlāgerkanāls, kas skatāmi visā Latvijā. «Mēs kopā tos dibinājām, bet pa šo lietu vairāk šiverē Igors - viņš visu mūžu bijis un būs režisors, viņam šīs video būšanas ļoti patīk. Nevar būt divi bosi vienlaikus un - nav arī vajadzīgs. Būtiskākās lietas izrunājam kopīgi, taču šajos kanālos notiekošo regulē Igors.»

Pašlaik Gvido dzīvē ir arī kāds pavisam interesants pavērsiens. «Kārtoju autovadītāja tiesības profesionālajai jeb C kategorijai, uz kraviniekiem. Nezinu, vai braukšu uz fūrēm, taču gribu to pamēģināt. Mans tēvs visu mūžu brauca ar lielo autoceltni, un arī es esmu gribējis būt par kravas automašīnas šoferi. Bezdarbnieku kursos man piedāvāja iespēju nokārtot [C kategorijas tiesības], grēks būtu to neizmantot. Es vēl neesmu tās nolicis - tfu, tfu, tfu! -, bet palicis nokārtot tikai braukšanas eksāmenu. Nākamais plāns - gribu nolikt tiesības arī uz busiņiem līdz 19 vietām, tad es varēšu braukt ar lielajiem vonvāģiem (kemperiem - aut.), bet tad - braukšu ar to uz koncertiem vai vienkārši tāpat vien ceļošu, ar tādu, vecīt, var darīt visu, ko vien gribi, un braukt, kur vien gribi!» aizsapņojas Gvido Linga. «Kāpēc gan ne, dzīvojam taču tikai vienreiz!»

Gvido Linga

  • Dzimis 1969. gada 16. jūnijā. Savulaik pazīstams ar tēva uzvārdu Vasiļjevs, bet 1988. gada nogalē to mainīja, iemantojot mātes Ārijas uzvārdu Linga
  • Grupas Linga vokālists. Šo grupu 1988. gadā izveidojis kopā ar Armandu Cālīti, tās pirmā uzstāšanās notika 1989. gada martā, festivālā Roks par neatkarību
  • Pēc izglītības «biznesmenis- esmu pabeidzis vidusskolu un Alberta koledžu, kur izglītošanās bija saistīta ar kolektīva vadību»
  • «Pusaudža gados izmēģināju daudz ko: lietišķajos mācījos kompozīciju, trauku modelēšanu, stikla lējumus. Aktīvi nodarbojos ar kanoe airēšanu. Kad man palika 15 gadu, tad, jau prazdams ģitārspēli, kopā ar brāli un draugiem nodibinājām pirmo grupu Ārprāc. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Zig Zag»
  • Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva Evija Linga, dēli Dans (13) un Svens (18).